Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) deputāta amata kandidāts Einārs Cilinskis uzskata, ka valsts pārvalde ir pārāk liela un būtu nepieciešams apvienot dublējošās struktūras, jo, piemēram, ar enerģētikas un klimata politikas jautājumiem, kas ir savstarpēji saistīti, pašlaik nodarbojas trīs ministrijas. Savukārt, lai Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu apgūšana sekmētos labāk nekā līdz šim, būtu jāizveido atsevišķa Attīstības ministrija.
Cilinskis uzskata, ka patlaban valsts aktīvi tiek slikti pārvaldīti, jo valsts uzņēmumu padomes ir politizētas, nav noteikti konkrēti mērķi, kas valsts uzņēmumiem ir jāsasniedz, tādēļ, viņaprāt, pelnošos valsts uzņēmumus vajadzētu apvienot, noteikt tiem mērķus un padomes depolitizēt. Tāpat būtu nepieciešams izvērtēt to, cik lietderīga savulaik bijusi uzņēmumu pārveide par aģentūrām.
Apvienības "Saskaņas centrs" deputāta amata kandidāts Sergejs Dolgopolovs pauda viedokli, ka valstī būtu nepieciešams noteikt moratoriju, ka vismaz trīs gadus nemainās nodokļu politika, nemainās likumdošana. Dolgopolovs uzskata, ka valsts pārvaldē vajadzētu mainīt pašlaik pastāvošo kolektīvo bezatbildību uz individuālu atbildību, lai neatkārtotos tādi gadījumi, ka tiek parakstīts līgums, kas valstij nav izdevīgs, kā tas, piemēram, ir aviokompānijas "airBaltic" gadījumā.
"Vienotības" pārstāve Rasma Kārkliņa savu piedāvājumu pārmaiņām valsts pārvaldē raksturoja kā "3P" - papīri, paraksti, procedūras -, kā pašlaik ir pārlieku daudz. Politiķe uzskata, ka daudz vairāk valsts pārvaldē vajadzētu izmantot e-pakalpojumus, kam jau esot labas iestrādes Latvijas valsts oficiālajā portālā "www.latvija.lv", un no ES struktūrfondiem to pilnveidei esot paredzēti vēl 100 miljoni latu.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāta amata kandidātam Artim Stuckam gan, izmantojot "www.latvija.lv" piedāvātos pakalpojumus pēc bērna piedzimšanas, nācies secināt, ka neko no šo pakalpojumu piedāvājuma viņš nevar praktiski izmantot.
Kārkliņa uzskata, ka ministrijās ir pārlieku daudz nevajadzīgas saskaņošanas, ierēdņiem nevajadzētu iedzīvotājiem prasīt uzrādīt tos datus, kas tiem jau ir pieejami valsts pārvaldes datu bāzē. Viņa domā, ka ir pārlieku daudz kontroles, jo īpaši skolās, ko vajadzētu samazināt, lai birokrāti neapēstu bērnu izglītošanai paredzētos līdzekļus.
Zatlera reformu partijas (ZRP) deputāta amata kandidāts Edmunds Sprūdžs norādīja, ka pašlaik valstij nav veikti valsts pārvaldes efektivitātes pētījumi. Viņš uzskata, ka valsts pārvaldes efektivitāti var novērtēt, ja ir mērījumi un tos var salīdzināt ar citu valstu vai privātā sektora datiem. "Pašlaik ministrijas uz savām nozarēm skatās kā uz feodālām valstīm, ko pastiprina partiju piederība un intereses ministrijās, un ministriju sadarbība ir grūti panākama. Lai mainītu situāciju, ir nepieciešams vairākām ministrijām kopīgi īstenot pārnozaru programmas, kam paredzēt arī finansējumu," rosināja Sprūdžs.
Viņš norādīja, ka patlaban valstī ir par daudz nacionālās attīstības plānu, tos visus vajadzētu apvienot vienā un noteikt, ka šī plāna īstenošana ir Valsts kancelejas vai Ministru kabineta funkcija. "Arī valsts budžets būtu jāplāno trijiem gadiem, nosakot sasniedzamos mērķus, nevis funkciju beztermiņa finansēšanu, salāgot budžetu ar ES budžeta plānošanas ciklu, kas ir trīs un septiņi gadi. Budžeta programmām maksimālo termiņu noteikt septiņus gadus un, minimums, katrus četrus gadus katru programmu pārskatīt, kas nozīmē, ka vismaz 25% no valsts budžeta katru gadu tiktu pārskatīti no jauna. Vajadzētu pāriet uz sistēmu, ka valsts finansējumu piešķir nevis nozarei, bet ministram, kurš pieņem lēmumu, kā ar esošajiem līdzekļiem sasniegt labāko rezultātu - pirkt pakalpojumu no ārienes, nodarbināt 5 vai 500 cilvēkus," sacīja Sprūdžs.
ZRP ir gatava likvidēt ierēdņus kā atsevišķu darba ņēmēju kategoriju. Ir atsevišķas funkcijas, kas ir jāsaglabā civildienestā, bet visiem pārējiem valsts pārvaldes darbiniekiem ir jākļūst par normāliem darba ņēmējiem. ZRP uzskata, ka ir jāveicina mobilitāte starp publisko un privāto sektoru, jo tas, ka cilvēki ir uz mūžu pielaulāti valsts pārvaldei, nedod labumu ne vienai, ne otrai pusei. Vadītājus vajadzētu iecelt uz četriem gadiem, lielākais, uz diviem termiņiem, un tos izvēlētos personāla atlases kompānijas un valsts pārvaldes padome, kurā ir eksperti no sabiedriskajām organizācijām, kas sniedz rekomendācijas par augsta līmeņa vadītājiem.
Nevalstisko organizāciju pārstāvošais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsvēra, ka patlaban esošie valsts attīstības plāni ir jāapvieno vienā, jāsaskaņo ar esošajiem resursiem, lai tas nebūtu tikai vēlmju saraksts, kas tā arī paliek neīstenots.
Latvijas Politologu biedrības pārstāve politoloģe Iveta Reinholde uzsvēra, ka pašlaik valstī nav definēts reformu mērķis un, tā kā nav mērķa, nav skaidrs arī pārvaldes modelis. Viņa uzskata, ka ir vērts izstrādāt jaunu sabiedrības līdzdalības modeli. Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Rasma Pīpiķe norādīja, ka patlaban pilsoniskā sabiedrība ir sadalīta divās klasēs - vienas nevalstiskās organizācijas ir valdības sociālie partneri, bet citu viedoklis pat netiek uzklausīts. Viņa uzskata, ka pašlaik sabiedrības līdzdalībai lēmumu pieņemšanā ir formāla pieeja.
Jau ziņots, ka 11.Saeimas vēlēšanas notiks 17.septembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
