Biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā piecu 11.Saeimas vēlēšanās kandidējošo partiju pārstāvji atzina, ka budžeta konsolidācijas apjomi pagaidām vēl nav zināmi, tāpēc arī sniegt konkrētus priekšlikumus esot teju neiespējami.
Partiju pārstāvji bija arī vienisprātis, ka ļoti daudz būs atkarīgs no esošās valdības un Finanšu ministrijas paveiktā mājasdarba, jo pēc vēlēšanām nebūs ilga laika korekcijām 2012.gada budžeta projektā.
Zaltera reformu partijas (ZRP) pārstāvis finanšu ministra amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka ZRP patlaban vēl strādā pie saviem priekšlikumiem budžeta konsolidācijai un tie varētu būt zināmi tuvāko nedēļu laikā. Tiesa, arī viņš uzsvēra, ka ļoti daudz kas 2012.gada budžetā būs atkarīgs no tā, cik kvalitatīvi valdība būs izpildījusi savu mājasdarbu, jo pēc vēlēšanām būs tikai aptuveni četras piecas nedēļas, lai pieņemtu lēmums.
"Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) pārstāvis Einārs Cilinskis, kurš ir arī partijas piedāvātas tautsaimniecības ministrijas vadītāja kandidāts, norādīja, ka, lai arī nav zināms konsolidācijas apjoms, noteikto kursu - budžeta deficīta samazināšana - partijas nevēlas mainīt. Cik liela summa jākonsolidē, būšot atkarīgs arī no pēdējiem statistikas datiem par situāciju tautsaimniecība.
"Runājot par jomām, uzskatām, ka kopējā nodokļu masa nav palielināma, bet tas nenozīmē, ka nav iespējamas izmaiņas nodokļu sistēmā. Ja dati, kas nāk no valdības, ir patiesi, tad konsolidējamais apjoms nav ļoti liels un lielā mērā to varētu "paņemt" no valsts pārvaldes, kur jāturpina reformas. Tiesa, ir jomas, kurās tālāka konsolidācija nav iespējama. Piemēram, kultūras jomā," teica Cilinskis, kura skatījumā reformas valsts pārvaldē pozitīvu fiskālo efektu var dot jau nākamgad.
Pēc Cilinska teiktā, arī VL-TB/LNNK īsi pirms vēlēšanām varētu nākt klajā ar detalizētāku vērtējumu šajos jautājumos.
Arī valdībā ietilpstošās "Vienotības" pārstāvis Dzintars Zaķis teicās, ka, lai arī cik liela vēlme sabiedrībai būtu uzzināt iespējamo likteni pēc vēlēšanām, patlaban tas ir teju neiespējami, jo nav zināmi gala konsolidācijas skaitļi, ko ietekmēs turpmākie notikumi ekonomikā, tostarp pasaulē.
Arī viņš solīja meklēt iespējas turpināt samazinājumus publiskajos tēriņos, kur gan esot jāatceras, ka, pat visu valsts pārvaldi likvidējot, neizdotos rast nepieciešamo konsolidācijas apjomu.
Tāpat budžeta konsolidācijai lielas pūles būšot jāpieliek ēnu ekonomikas samazināšanai un nodokļu iekasēšanai.
"Manuprāt, dati, ka mežsaimniecības un koksnes apstrādes nozarēs uz vienu kopējās darījumu vērtības latu 2010.gadā samaksāti nodokļi divu santīmu apmērā, ir satraucoši. Latvijas mežu nozarē aptuveni trīs ceturtdaļas uzņēmumu oficiāli algas nemaksā vispār vai maksā tikai minimālo algu. Situācija ir tālu no ideāla. Turklāt ne tikai mežu, bet arī citās nozarēs vēl ir daudz darāmā nodokļu iekasēšanas uzlabošanai," sprieda Zaķis.
Taujāts, kāpēc līdz šim tas nav darīts, jo "Vienotība" ne jau pirmo gadu ir valdībā, viņš skaidroja, ka, mēģinot vienlaicīgi izdarīt piecus darbus, tas var neizdoties. "Ja lietas dara secīgi, tad tas arī izdodas. Līdz šim visas pūles tika veltītas, lai glābtu valsti un ekonomiku no sagrūšanas," apgalvoja Zaķis.
Savukārt valdībā ietilpstošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāve Dana Reizniece-Ozola solīja, ka ZZS tomēr aicinās Finanšu ministriju ātrāk nākt klajā ar 2012.gada budžeta piedāvājumu, jo nākamā gada budžeta sagatavošanai ir ļoti maz laika.
"Protams, precīzie konsolidācijas apjomi vēl nav zināmi, taču indikatīvi tas tomēr jau ir zināms, tāpēc Finanšu ministrijai ir jānāk ar savu piedāvājumu, lai partijas to varētu konstruktīvi analizēt un sniegt savus priekšlikumus. No savas puses esam definējuši, ka neaiztiekamie jautājumi ir pensijas, skolotāju atalgojums un veselības aprūpes nozare," sacīja Reizniece-Ozola.
Savukārt aptaujās plašāko sabiedrības atbalstu guvušā "Saskaņas centra" (SC) pārstāvis Ivars Zariņš ir pārliecināts, ka, lai varētu konstruktīvi runāt par cipariem, tie vispirms būtu jāredz.
"No "Vienotības" puses nav korekti tos slēpt, jo ziņojumi ir jau gatavi un būtu labāk, ja tie tiktu parādīti. Tā kā patlaban publiski pieejamu datu nav, reālākais scenārijs ir, ka Finanšu ministrija 2012.gada budžetu noliks priekšā dažas nedēļas pirms tā pieņemšanas un nekādas principiālas izmaiņas vairs nemaz nebūs iespējamas," pieļāva Zariņš.
Dombrovskis gan viņam norādīja, ka budžeta konsolidācijai ir četri elementi. Pirmkārt, nepieciešams ideju saraksts, otrkārt, vajadzīgi provizoriskie aprēķini, treškārt, vajadzīgi resursi, administratīvā kapacitāte, ceturtkārt, lai tie nebūtu tikai "Excel" aprēķini, nepieciešami modeļi, ko diemžēl valdība neizmanto, lai saprastu, kāda būs ietekme uz dažādām sabiedrības grupām.
Pēc Dombrovska teiktā, pirmos divus elementus arī cilvēki ārpus valdības var piedāvāt, bet trešais un ceturtais ir valdības rokās.
Zariņš gan uzsvēra, ka vispirms būtu jāsāk ar skaidras attīstības vīzijas definēšanu. "Jābūt idejai, kā vēlamies attīstīties, kurai seko ilgtermiņa budžeta plānošana. Tagad darām pretēji: ir ugunsgrēks, skatāmies, kas deguna priekšā, un griežam! Diskusija par procentiem un miljoniem neko nedos, kamēr nebūs ilgtermiņa plānošanas," pārliecināts ir Zariņš.
Savukārt Zaķis viņam atgādināja, ka "tad, kad bija ilgtermiņa plānošana, bija politiķi, kuri teica, ka jāspiež gāzes pedālis grīdā, un trīs gadu budžeta plānošanas periods tika norauts, atvainojos, klozetpodā".
Cilinskis savukārt norādīja, ka valdība jau gadu strīdas par to, kura būs atbildīgā institūcija par nacionālā attīstības plāna izstrādi. Pašlaik situācija esot jau tik tālu, ka būs grūti pagūt plānu izstrādāt kvalitatīvi, lai tas būtu saistāms ar nākamo Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas periodu.
Šlesera reformu partijas LPP/LC pārstāvis, lai gan aicināts, aizņemtības dēļ diskusijā nepiedalījās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
