Portālā "Delfi" vērsās jurisprudences otrā kursa studente Insberga, stāstot, ka pērn no 31.oktobra līdz 4.novembrim strādājusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā par tiesneses palīdzi. Sievieti satraucis fakts, ka ar viņu dienā, kad uzsākts darbs, nav parakstīts darba līgums, tāpēc viņa 4.novembrī paziņojusi, ka strādāt tālāk vairs nevēlas.
Tiesā panākta vienošanās, ka darba tiesiskās attiecības puses pabeidz 5.novembrī un Insberga vairs uz darbu 5.novembrī nav gājusi. Vēlāk ar viņu sazinājusies tiesas darbiniece Oksana Hvostova, kura lūgusi sievietes bankas kontu, lai pārskaitītu algu, ko Insberga arī nosūtījusi. Taču vēlāk Hvostova atsūtījusi atbildi, ka tomēr konta numuru nevajadzēšot. Tā naudu par darbu Insberga nav saņēmusi.
Uzskatot, ka ir nostrādināta bez darba līguma un palikusi arī bez atlīdzības, jaunā sieviete vērsusies Valsts Darba inspekcijā (VDI), kur uzzinājusi, ka tiesa par viņu uzrakstījusi atzinumu, kurā norādīts - viņa nav ieradusies darbā, to kavējusi, tāpēc viņai alga nepienākas.
Insberga sarunā ar portālu "Delfi" atzina, ka 5.novembrī uz tiesu vairs nav gājusi, jo uzskatījusi – darba līgums nav parakstīts, kā arī atlūgums ir iesniegts. Taču viņa uzsver, ka iepriekšējās dienas ir tiesā strādājusi, tiesas sēdes gan nav protokolējusi, vien bijusi tiesas kabinetos.
Sieviete arī uzskata, ka tiesas paziņojuma dēļ, kurā viņa nodēvēta par darba kavētāju, tagad viņa vairs nesaņem bezdarbnieka pabalstu, kā arī viņu neņem darbā citās tiesās, kurās viņa darbu meklējusi.
Sieviete ir sašutusi par to, ka tiesā, viņasprāt, nelegāli nodarbina cilvēkus. Tāpat viņa uzskata, ka tiesa ir atriebusies par nevēlēšanos strādāt bez darba līguma un tāpēc tagad liek šķēršļus tālākai karjerai.
Tiesu administrācijas (TA) pārstāve Dace Ezeriete portālam "Delfi" pastāstīja, ka pērn 30.oktobrī no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas TA saņemts ieskenēts Insbergas iesniegums par pieņemšanu darbā 4.novembrī. Proti, ar minēto datumu Insberga izteikusi savu vēlmi strādāt tiesā. Arī tiesas priekšsēdētājs bija saskaņojis šo iesniegumu.
Tiesu administrācijai nebija nekādu šaubu, ka jāsagatavo darba līgums, kā arī jānodod informācija Valsts ieņēmumu dienestam par jauno darbinieci. Nākamajā dienā sagatavots darba līguma projekts un rīkojuma projekts par Insbergas pieņemšanu darbā un, atbilstoši pastāvošajai likumdošanai, darba līguma oriģināli 1.novembrī nosūtīti Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, tātad 4.novembrī tos Insberga varēja parakstīt, stāsta Ezeriete.
Savā pirmajā darba dienā, proti, 4.novembrī, Insberga ieradusies darba vietā pulksten 8:30 un tur atradusies līdz, aptuveni, pulksten 11. TA pārstāve norāda, ka tādējādi viņa ir jau pakļāvusies darba devēja noteiktajam darba laika sākumam, līdz ar to pat neparakstītam darba līgumam ir tādas pašas sekas kā parakstītam darba līgumam.
Tajā pašā dienā, pulksten 12:18 TA saņemts Insbergas iesniegums par atbrīvošanu no darba ar 5.novembri, kas ir īsākā termiņā, nekā to paredz Darba likums, proti, trīs dienas iepriekš, skaidro Ezeriete. Tiesā ņemta vērā darbinieces griba un tika gatavots rīkojums par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, paredzot izmaksājamo atlīdzību par neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu par divām dienām, kuras viņa nostrādājusi.
Taču 5.novembrī no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas saņemts akts par to, ka Insberga ieradusies darba vietā plkst. 8:30 un tur bijusi līdz 11, bet darbu kā tiesas sēžu sekretāre nav veikusi, kā arī atteikusies parakstīt gan darba līgumu, gan arī amata aprakstu.
Pamatojoties uz saņemto aktu, nākamajā dienā gatavots rīkojuma projekts par Insbergas neattaisnotu darba kavējumu abās viņas darba dienās tiesā. Ezeriete norāda, ka vienlaikus ticis gatavots rīkojuma projekts par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar Insbergu, ņemot vērā to, ka viņa amata pienākumus nav pildījusi.
Topošā juriste TA viedoklim nepiekrīt un ir gatava vērsties tiesā. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā šo notikumu portālam "Delfi" nekomentēja.
Savukārt Rīgas reģionālās VDI vadītāja Baiba Puķukalne portālam "Delfi" pastāstīja, ka inspekcija, pamatojoties uz iesniegumu, 2013.gada 17.decembrī sāka administratīvā pārkāpuma lietvedību pret TA un savas kompetences ietvaros veica pārbaudi. Pārbaudes laikā netika konstatēta nelegālā nodarbinātība, bet gan Darba likuma normu pārkāpums, par ko Tiesu administrācijas direktora pienākumu izpildītājai Andrai Mundas izteikts mutvārdu aizrādījums, informē Puķukalne.
No Darba likuma normām izriet, ka darba devējam ar darbiniekiem jānoslēdz rakstveida darba līgums pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas. VDI pārbaudē atzina, ka darba tiesiskās attiecības starp iesniedzēju un TA nodibinātas ar brīdi, kad darbinieks ar darba devēju vienojās par darba līguma būtiskajām sastāvdaļām, tas ir par veicamo darbu, par darba samaksu un par pakļaušanos darba devēja rīkojumiem, bet nodibinot darba tiesiskās attiecības netika ievērota darba līguma rakstveida forma, tādējādi tika pārkāpta Darba likums.
Puķukalne gan bilst, ka pārbaudes laikā netika konstatēts, ka darbiniece būtu veikusi darbu, par kuru būtu jāmaksā, tādējādi netika piemērotas sankcijas par normatīvo aktu neievērošanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
