Latvijā par personu "non grata" pasludinātā Krievijas vēsturnieka Aleksandra Djukova vadītais fonds "Vēstures atmiņa" uzskata šo Latvijas Ārlietu ministrijas lēmumu par "sašutumu izraisošu iejaukšanos vēstures zinātnes lietās, primitīvu politisko spiedienu un mēģinājumiem traucēt objektīvus Latvijas - Krievijas vēstures pētījumus", teikts fonda izplatītajā paziņojumā medijiem.
Fonds pauž sašutumu par Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) lēmumu pasludināt Djukovu un Simindeju par Latvijā nevēlamām personām, norādot, ka ĀM "pat neslēpj", ka šāds ierosinājums nācis no specdienestiem. Fonds šo lēmumu salīdzina ar disidentu vajāšanu padomju laikos un pauž, ka tas "liecina par demokrātijas deficītu Latvijā".
Fonda paziņojumā klāstīts, ka ĀM lēmums liecinot par Latvijas intereses trūkumu zinātniskajā dialogā par sarežģītiem Latvijas – Krievijas vēstures jautājumiem un varētu traucēt starpvalstu vēsturnieku komisijas darbu.
Fonds saista vēsturnieku pasludināšanu par "persona non grata" ar pretrunīgi vērtēto izstādi "Aizvestā bērnība: 1943-1944. Uz Latviju aizdzīto bērnu liktenis", kuru vēsturnieki izrādīja Maskavā un marta beigās plānoja atvest arī uz Rīgu.
Fonda paziņojumā uzsvērts, ka tas turpinās pētīt uz Latvijas teritoriju aizdzīto nacisma upuru likteņus.
Jau ziņots, ka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (ZRP) ir nolēmis pasludināt divus Krievijas pilsoņus – vēsturniekus Aleksandru Djukovu un Vladimiru Simindeju - par Latvijai nevēlamām personām (persona non grata) un iekļaut tās personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijā ir aizliegta.
Lēmumu ministrs ir pieņēmis, balstoties uz kompetento iestāžu atzinumu par šo abu personu apzinātu nevēlamu rīcību, kas kaitē Latvijas valstij un tās pilsoņiem.
Ārlietu ministrija jau iepriekš asi nosodīja un nodēvēja par ļaunprātīgu vēstures falsifikāciju Krievijas Mūsdienu vēstures muzejā atklātu izstādi "Aizvestā bērnība: 1943-1944. Uz Latviju aizdzīto bērnu liktenis", kuru organizēja Djukovs.
Par "Kremļa vēsturnieku" uzskatītais Djukovs ir vairāku grāmatu autors, kas Latvijā plašāk kļuva zināms pēc asiem izteikumiem par Edvīna Šnores dokumentālo filmu "Padomju stāsts" un Baltijas valstu okupācijas attaisnošanas. Savukārt Simindejs kādreiz bijis Krievijas vēstniecības Latvijā trešais sekretārs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
