Latvijas Universitātei ir deleģētas doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesības filoloģijā, bet ne mākslas zinātnē, pausts dienesta mājas lapā publicētajā paziņojumā.
LU nebija tiesīga izveidot apvienoto Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomi un apstiprināt tās nolikumu. Šādā situācijā apvienotās promocijas padomes pieņemtie lēmumi attiecībā uz doktora zinātnisko grādu mākslas zinātnē atzīstami par neleģitīmiem, uzsver dienests.
Turklāt LU apvienotās promocijas padomes sastāvā bija iekļauti tikai divi zinātnieki (nepieciešami ir pieci), kuriem ir Latvijas Zinātnes padomes eksperta tiesības mākslas zinātnes nozarē. LU nebija tiesīga pieņemt pretendentu dokumentus mākslas doktora zinātniskā grāda saņemšanai un virzīt jautājumu par promocijas darbu aizstāvēšanu, secina dienests.
Tāpat universitātes apvienotā promocijas padome nebija tiesīga pieņemt lēmumu par doktora zinātniskā grāda piešķiršanu mākslas zinātnē un izsniegt valsts atzītus izglītības dokumentus par mākslas zinātnes doktora zinātniskā grāda iegūšanu. Turklāt atsevišķi noteiktie promocijas darbu recenzenti nebija attiecīgās zinātnes apakšnozares eksperti.
Kvalitātes dienests ir uzdevis Latvijas Universitātei izvērtēt apvienotās promocijas padomes mākslas zinātnē izveides un darbības likumību, konkrētām personām izsniegto diplomu tiesiskumu un iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas un zinātniskās darbības vadības efektivitāti attiecībā uz promocijas procesa norisi mākslas zinātnē, un sagaida atbilstošu rīcību.
Kvalitātes dienests nevar uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā pret Latvijas Universitātes rektoru Mārci Auziņu par valsts atzītu izglītības dokumentu izsniegšanas kārtības pārkāpšanu, jo kopš pēdējā doktora diploma mākslas zinātnē izsniegšanas ir pagājuši vairāk nekā seši mēneši un ir iestājies administratīvā pārkāpuma noilgums.
Vienlaikus Latvijas Universitātes sniegtā informācija un uzrādītie dokumenti liecina, ka apvienotās promocijas padome mākslas zinātnes doktora zinātniskā grāda piešķiršanas procesā, izņemot to, ka tā nebija saņēmusi attiecīgo deleģējumu, faktiski ir piemērojusi valdības noteikumos "Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) kārtība un kritēriji" noteikto doktora zinātniskā grāda piešķiršanas kārtību un kritērijus.
Jau ziņots, ka LU iepriekš noliegusi, ka tai nebija tiesību piešķirt doktora grādu mākslā. LU laikā no 2008.-2012.gadam piešķīrusi vismaz divus mākslas doktora grādus.
Valdības noteikumos par doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesību deleģēšanu augstskolām nav noteikts, ka LU būtu deleģētas doktora zinātniskā grāda piešķiršanas tiesības mākslā. Universitāte gan uzskatīja, ka noteikumos ir nosauktas doktora studiju programmas, nevis iegūstamie doktora grādi, tāpēc LU īsteno akadēmisko doktora augstākās izglītības programmu "Filoloģija", kura bija akreditēta līdz šā gada jūlijam, un tajā IZM akreditācijas komisija atļāvusi piešķirt Filoloģijas doktora grādu (dr.philol.) un Mākslas zinātņu doktora grādu (dr.art.).
Mākslas doktora grādus LU saņēmušas tagadējā Jūrmalas mēra Gata Trukšņa padomniece Ingrīda Vilkārse, 2008.gada 28.oktobrī aizstāvot promocijas darbu par tēmu "Operas režijas tendences Latvijas Nacionālajā operā (1995-2003)", un Dita Rietuma, 2012.gada 29.maijā aizstāvot promocijas darbu "Film noir stila ģenealoģija".
LU Humanitāro zinātņu fakultātes doktora studiju programmas "Filoloģija" direktore Janīna Kursīte-Pakule pauda, ka šāda situācija izveidojusies "tikai birokrātu vainas dēļ".
Kinokritiķe Dita Rietuma, kas ir viena no mākslas doktora grāda ieguvējām LU, uzsver, ka, viņasprāt, atbildība par izveidojušos situāciju ir jāuzņemas LU rektoram.
Savukārt otra mākslas doktore, kuras vārds izskanējis saistībā ar doktora grāda saņemšanu LU - Ingrīda Vilkārse pieļauj, ka nepatīkamā situācija izveidojusies tādēļ, ka "kāds kaut ko nav izdarījis līdz galam".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
