Dokuments: Šķēles ģimene – labuma guvēji no 'Kempmayer'

Savulaik Gērnsijā darbojušās uzņēmumu administrēšanas kompānijas "Guernsey International Trustees" pārstāvja Maikla Neigla sastādītajā tikšanās protokolā (meeting notes) norādīts, ka viņš 2003.gadā ticies ar Jāni Lozi un Hariju Krongornu pēc Lozes iepriekšēja lūguma. Neigls piezīmēs norāda, ka Loze ir bijušā Latvijas premjera Andra Šķēles (protokola tekstā - AS) advokāts. Saskaņā ar Neigla piezīmēm, bijušais ministru prezidents aizgājis no politikas, lai koncentrētos biznesam.

Tālāk protokolā minēts: AS ir "The Yew Tree Trust" (YT) dibinātājs un bija apmeklējis Gērnsiju kopā ar Lozi un Krongornu saistībā ar šī uzņēmuma dibināšanu. "Sākotnējais un turpmākais finansējums YT nāca no "Abacus" Džersijā kā citas AS iepriekš izveidotas struktūras pilnvarotajiem īpašniekiem/administratoriem," teikts protokolā.

Jāatgādina, ka "Abacus" bija kompānija, kas deviņdesmito gadu beigās turēja trastu bijušajiem "Ave lat Grupas" īpašumiem, pretī Šķēlem izsniedzot 29 miljonu latu vērto tautā folklorizējušos "Šķeles vekseli".

Tālāk protokola 5.punktā norādīts, ka AS nav YT patiesā labuma guvējs – viņa bijusī sieva un meitas ir. Šis teksts, iespējams, izskaidro, kāpēc savulaik Šķēle publiski paziņoja, ka aiz "Kempmayer" nestāvot latvju bāleliņi, jo Dzintra, Madara un Anete Šķēles drīzāk uzskatāmas par tautumeitām, nevis bāleliņiem.

Vēl protokolā rakstīts, ka Loze ieteicis iekļaut labuma guvējos uz vienu gadu arī Leonīdu Krongonu. No protokola izriet, ka šis kungs ir Harija Krongorna brālis. Jāatgādina, ka Harijs Krongorns ir pazīstams kā "Šķēles labā roka", kurš pašlaik kopā ar Lozi ir apsūdzētais tā dēvētajā digitāllietas kriminālprocesā. Interesanti, ka pašlaik Leonīds Krongorns ir Šķēles ģimenei piederošā "Ave Lat Sargs" valdes loceklis.

Protokolā minēts, ka kopš YT dibināšanas Neigls vairākas reizes ticies ar Lozi, lai apspriestu investīciju projektus – "nekustamā īpašuma, kuģniecības, vēja enerģijas, kā arī nesen digitālās televīzijas projektus". Jāatgādina, ka visas šīs nozares ir tās, par kurām gadiem klīst baumas kā ar Šķēles interesēm saistītām, taču politiķis vienmēr tās noliedzis.

Protokolā rakstīts: "Šie projekti sava vēriena dēļ iesaista arī citus investorus un YT parasti ir tikai mazākuma akcionārs".

Neigls protokolā pieraksta arī, ka uzņēmumam YT sākotnēji caur citu Anglijā dibināto uzņēmumu – "Ratcliff" – piederēja 25% digitālās TV ieviesēja "Kempmayer Media Ltd", bet vēlāk šīs daļas nonāca "Sterling Securities Limited" rokās. Iepriekš "Ratcliff" bija daļa no YT struktūras, atzīst Neigls.

Protokolā arī piefiksēts Lozes brīdinājums, ka Latvijā ir radusies interese par "Kempmayer" īpašniekiem. Arī pierakstīts, ka būtu jāaktualizē informācija par uzņēmumiem pēc reorganizācijas un nodošanas "Hanbey Investments Limited" Britu Virdžīnu salās un "Sterling Securities Ltd" Menas salā. Tāpat Loze un Krongorns lūguši pārbaudīt situāciju Gērnsijā attiecībā pret starptautisko informācijas apmaiņu, un Neigls piezīmē, ka tam sekos līdzi Tonijs Flanagans.

Citā procesa materiālos esošā dokumentā - 2002.gada memorandā atzīmēts, ka "Ratcliff" pieder 25% "Kempmayer Media" projektā, turklāt "vēl 12,5% pieder kādam "klientam" caur 50% investīciju "Headstock Ltd", kurai savukārt pieder 25% "Kempmayer".

Šajā protokolā arī norādīts, ka "AS lūdzis MN uzturēt sakarus ar Toniju Flanaganu ("Kempmayer" pārstāvi) par nodokļu jautājumiem".

Saskaņā ar citiem dokumentiem, kas ir "Delfi" rīcībā, Neigla pratināšanu 2007.gada augustā saskaņā ar Latvijas izmeklēšanas iestāžu tiesiskās palīdzības pieprasījumu veicis Gērnsijas policijas detektīvs Endrjū Domeils. Pratināšanā Neigla intereses pārstāvējis arī viņa juriskonsults Roberts Šeperds, kurš, kā rāda protokoli, pratināšanas laikā bieži mēģina Neiglu atturēt no pārāk plašām atbildēm.

Pratināšanā Neigls atzīst, ka ticies ar Andri Šķēli, zina, ka Šķēle ir "nozīmīgs uzņēmējs Latvijā, kas agrāk bijis premjerministrs". Neigls apstiprina, ka viņa ap 2002.gadu pārstāvētā kompānija "Guernsey International Trustees" administrējusi uzņēmumu shēmu, ar kuras palīdzību caur kompānijām "Yew Tree Trust", "Hanbey Investments" un "Ratcliff" kontrolētas īpašumtiesības daļai "Kempmayer", kas Latvijā pazīstams kā skandalozās "digitālgeitas" centrālais posms.

Neigls pratināšanā paskaidro, ka shēmas augšgalā atrodošos "Yew Tree Trust" dibinājis Andris Šķēle. Uz jautājumu, kas ir "Ratcliff" patiesais labuma guvējs, Neigls atbildējis – "Trasts, ko mēs pieminējām iepriekš".

Lūgts paskaidrot, kāda bija Šķēles loma saistībā ar "Ratcliff", Neigls atbildējis: "Atkarīgs no tā, ko nozīmē "loma". Es nedomāju, ka viņam bija jebkāda loma saistībā ar to". Detektīvs Domeils neizpratnē atgādinājis, ka Neigls pats atzinis – "Ratcilff" bija "Hanbey" meitas kompānija, "Hanbey" bija "Yew Tree Trust" meitas kompānija, bet Šķēle bija "Yew Tree Trust" dibinātājs. Uz to Neigls atbild – "Pareizi, jā. Jā, bet ne labuma guvējs". Domeils jautā – "Vai jūs zināt, kas bija labuma guvēji?" Neigls atbild: "Neesmu pārliecināts, vai uz to attiecas pieprasījums".

Neigls arī pratināšanā vairakkārt atzinis, ka ar advokātu Jāni Lozi un finansistu Hariju Krongornu kārtojis jautājumus, kas saistīti ar minēto kompāniju darījumiem. Neigls pavēstījis, ka ar Hariju Krongornu viņu iepazīstinājis Jānis Loze 2001. vai 2002.gadā. Uz pratinātāja jautājumu, kādas personas no Latvijas Neigls saticis, viņš saka: "Nu, acīmredzami, cilvēki, kas bija pieprasījumā – Krongorns, Šķēle un Loze, esmu ticies. (..) Galvenie cilvēki, ar kuriem mēs runājām, bija Jānis Loze un Harijs Krongorns."

Jāatgādina: 2006.gada novembra nogalē bijušais Šķēles biroja vadītājs Jurģis Liepnieks intervijā laikrakstā "Dienas Bizness" publicēja leģendāro grēksūdzi, ka "Kempmayer Media Limited" ir dibinājis telekompānijas LNT vadītājs Andrejs Ēķis, vēlāk ar ārzonu starpniecību piesaistot politiķi un miljonāru Andri Šķēli. Ēķis un Šķēle šos apgalvojumus kategoriski noliedza.

2006.gada oktobra sākumā portāls "Delfi" ziņoja, ka, būdams premjera biroja vadītājs, Jurģis Liepnieks, bijis arī skandalozās "Kempmayer Media" līdzīpašnieka "Gedney" direktors. Saskaņā ar Lielbritānijas Uzņēmumu reģistra datiem 2000.gadā "Gedney" piederēja 50% kapitāla daļu Londonā reģistrētajā "Kempmayer". Savukārt Delaveras uzņēmumu reģistra izsniegts dokuments rāda, ka "Gedney" direktori bijuši Liepnieks un Džonatans Moslejs.

2000.gadā Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) izveidoja meitasuzņēmumu DLRTC, kuram drīz vien nodeva 23% LMT akciju. DLRTC izveides mērķis bija digitālās televīzijas ieviešana Latvijā un 2002.gadā DLRTC un "Kempmayer" parakstīja līgumu par 53 miljonu ASV dolāru (30 miljonu latu) vērtu ciparu televīzijas īstenošanas projektu.

Taču 2003.gadā pēc Saeimas vēlēšanām un "Jaunā Laika" nākšanas pie varas projekts tika apturēts, un toreizējais premjers Einārs Repše (JL) aicināja likumsargus izmeklēt šo lietu. 2006.gada rudenī Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesa atzina līgumu par spēkā neesošu.

Maikla Neigla sastādītais 2003.gada 29.septembra tikšanās protokols.