"Jo mazāk par to tiks runāts, jo būs labāk. Vismazāk par šīm lietām vajadzētu runāt politiķiem," pikti norādīja Dolgopolovs.
Savukārt SC Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins aģentūrai LETA pauda, ka nepieciešams noskaidrot un nopietni izanalizēt iemeslus, kādēļ tik daudz iedzīvotāju referendumā par krievu valodas statusu nobalsoja "par".
Agešins norādīja, ka par valsts līdzekļiem vajadzētu pasūtīt kvalitatīvu socioloģisko pētījumu, kurā varētu noskaidrot gan iemeslus, gan ieganstus, kādēļ vairāk nekā 270 000 iedzīvotāju šādi balsojuši. Pēc tam vajadzētu spriest, kā šos iemeslus un ieganstus iespēju robežās novērst.
"Skaidrs, ka šo referendumu dēvēt tikai par vienu lielu provokāciju būtu vienkāršota pieeja. Ja vēlamies valstī etnisku mieru, tad jānoskaidro un jānovērš iemesli," skaidroja SC politiķis.
Agešins arī atgādināja par savu jau iepriekš pausto ideju, ka vajadzētu sasaukt tautas forumu jeb sapulci, kas kliedētu latviešu un krievu starpā valdošos stereotipus. Šādu forumu varētu rīkot nevalstiskās organizācijas, un tas varētu notiks vai nu klātienē, vai arī virtuālajā vidē.
Runājot par pašreizējo stāvokli pēc referenduma, SC politiķis ieteica politiskajai elitei mazināt agresīvo retoriku un izvairīties no "raganu medībām".
Agešins varot nosaukt vismaz piecus iemeslus, kādēļ ceturtā daļa referenduma dalībnieku paudusi atbalstu krievu valodas noteikšanai par valsts valodu.
Kā vienu no galvenajiem iemesliem SC politiķis minēja nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK rīkoto parakstu vākšanu par izglītību tikai latviešu valodā. "Šis provokatīvais mēģinājums iznīcināt minoritāšu skolas neizdevās, bet sekas palika un ļoti daudzi tika aizvainoti," skaidroja Agešins.
Kā vēl vienu iemeslu Agešins norādīja neatrisināto nepilsoņu jautājumu. Kaut arī paši nepilsoņi nevarēja balsot, tomēr to darījuši daudzi viņu radi un kaimiņi, kurus neapmierinot nepilsoņu pašreizējais stāvoklis. Tāpat daudzos bijis rūgtums saistībā ar to, ka viņi atbalstījuši Latvijas neatkarību, bet pēc tam viņiem liegtas pilsoņu tiesības.
Agešins norādīja, ka viens no referenduma atbalstīšanas iemesliem varētu būt arī Valsts valodas inspekcijas represīvā darbība. Patlaban pēc pārbaudēm uzreiz tiekot uzlikti ievērojami naudas sodi, bet par šāda veida pārkāpumiem vajadzētu ieviest brīdinājumu, domā politiķis.
Kā vienu no svarīgākajiem iemesliem Agešins minēja arī valdošo politiķu konsekvento nevēlēšanos piešķirt brīvdienas pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkos. "Vismaz 15 gadus katru gadu Saeima šo priekšlikumu noraida," teica deputāts.
Vēl kā būtisku iemeslu Agešins minēja SC vēlētāju pazemošanu pēc 11.Saeimas vēlēšanām, kad politiskais spēks ieguva visvairāk mandātu parlamentā, bet valdības veidošanā netika iesaistīts. "To, kā ar mums izrīkojās, nevarēja nepamanīt," norādīja politiķis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
