Dombrovskis: koalīcijas stiprā puse – nav oligarhu ietekmes, vājā – pieredzes trūkums  (78)

Lūgts komentēt esošas koalīcijas vājās un stiprās puses un salīdzināt ar darbu iepriekšējās koalīcijās, premjers sacīja: ”Darbs nevienā koalīcijas valdībā nav viegls. [..] Strādāju jau ceturtajā koalīcijas valdībā, un faktiski tas vienmēr ir sarežģīti. Tas vienmēr ir sarežģīti sabalansēt šīs dažādās intereses.”

Taču šī, pēc Ministru prezidenta sacītā, faktiski ir pirmā Saeima, kur oligarhus pārstāvošajām partijām nav vairākuma, līdz ar to vairs nenākas saskarties ar dažādām problēmām tiesiskuma nodrošināšanas jomā, piemēram, jautājumā par atklātiem balsojumiem, sākumdeklarēšanos un citos, teica Dombrovskis.

Savukārt pašreizējās koalīcijas ”vājā puse ir zināms esošo koalīcijas partneru pieredzes trūkums”. Nepietiekama pieredze ir gan salīdzinoši nesen politikā ienākušajai Reformu partijai, gan arī Nacionālajai apvienībai, kurā ietilpstošā partija ”Visu Latvijai!” arī politikā ienāca salīdzinoši nesen. ”Tas kaut kādos aspektos izpaužas, bet, es domāju, ka tas ir pārejoši [..],” piebilda Dombrovskis.

Runājot par būtiskākajiem šīs valdības gada laikā paveiktajiem darbiem, premjers minēja lēmumu divkāršā apmērā palielināt vecāku pabalsta jeb tā sauktās māmiņalgas griestus, tāpat atbalstīts bērna pieskatīšanas pabalsta ieviešana no nākamā gada. Vēl izstrādāta un apstiprināta valsts aizsardzības koncepcija, kas paredz līdz 2020.gadam valsts budžeta finansējumu aizsardzībai palielināt no pašreizējā aptuveni 1% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 2% no IKP.

Vēl stabilizēta un gandrīz pilnībā valsts īpašumā pārņemta nacionālā aviokompānija ”airBaltic”, paaugstinātas mākslas un mūzikas skolu pedagogu algas, pielīdzinot tās vispārizglītojošo skolu pedagogu atalgojumam. Sākta enerģētikas politikas reforma, kas paredz ieviest racionālākus un caurspīdīgākus atbalsta principus zaļajai enerģijai.

Lai bremzētu Latvijas zemju nonākšanu ārvalstnieku rokās, VAS ”Latvijas valsts meži” sācis aktīvi uzpirkt meža zemes, bet Zemkopības ministrijas paspārnē darbojas lauksaimniecības iegādes kreditēšanas programma, kam atvēlēti 10 miljoni latu. Šis finansējums drīz tiks izlietots un būs jādomā par papildu resursu piešķiršanu. Vēl saskaņā ar Valsts prezidenta Andra Bērziņa un zemkopības ministres Laimdotas Straujumas vienošanos paredzēts izveidot zemes fondu, atzīmēja Dombrovskis.

Komercdarbības vides tiesiskā regulējuma uzlabošanai tapuši likuma grozījumi rweiderisma gadījumu novēršanai. Izglītības jomā viens no būtiskākajiem veikumiem – līdz ar panākto algu pieaugumu ieviesta arī darba kvalitātes sasaiste ar atalgojuma pieaugumu. Apstiprināts rīcības plāns Latgales izaugsmei, kas biznesa un infrastruktūras attīstībai reģionā paredz atvēlēt vairāk nekā 80 miljonus latu.

Veselības jomai piešķirti papildu teju 30 miljoni latu, atvērti četri steidzamās medicīnas palīdzības punkti reģionos. Tāpat šajā gadā ieviesta elektroniskās identifikācijas karte. Šī koalīcija arī noslēgusi starptautiskā aizdevuma programmu, kurā iztērēts mazāk naudas nekā sākotnēji iecerēts un procentu atmaksa sākta ātrāk nekā iepriekš paredzēts.

Vēl šī koalīcija pieņēmusi daudzus gadus vilcināto sākumdeklarēšanos, tāpat ieviests tā sauktais ”baltais saraksts” ar godīgajiem uzņēmumiem u.c.

Jautāts par nepadarītiem darbiem, premjers sacīja, ir daudz darāmo darbu. Piemēram, turpmāks darbs pie Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam pilnveides, darbs pie Latvijas pārejas uz eiro, kas paredzēta 2014.gada 1.janvārī. Savukārt ”problemātiskie” darbi bija fotoradaru konkursa un arī vilcienu iepirkuma iznākums, kas gan, pēc premjera sacītā, nav skaidrojams ar valdības darbu, bet ar sistēmiskajām problēmām kapitālsabiedrībās.

Avots: Valsts kanceleja