Dombrovskis: kompensācijas pierāda, cik neprofesionāla ir bijusi 'Parex' pārņemšana

Dombrovskis uzskata, ka atbildība par milzu kompensāciju saglabāšanu "Parex" bankas augsta līmeņa darbiniekiem jāuzņemas Finanšu ministrijas amatpersonām. Premjers arī uzskata, ka lielās kompensācijas ir viena no lietām, kas sāktajā kriminālprocesā būtu jāpārbauda prokuratūrai.

"Summas ir nesamērīgās, ir noteikti normatīvie akti, kas nosaka, kādi ir noteikti atlaišanas pabalsti, un šajā gadījumā šie līgumos noteiktie ir daudz lielāki. Pārņemot banku nekādus šādus bonusus valdes locekļiem nebija pamata saglabāt", intervijā raidījumam pauž premjers.

Savukārt atbildot uz "de facto" jautājumu, kam būtu jāuzņemas atbildība par kompensāciju saglabāšanu, Dombrovskis konkrētas amatpersonas nenosauca: "mēs zinām, ka prokuratūra veic izmeklēšanu, šis ir viens no tiem aspektiem, kas būtu jāizvērtē."

Arī Valsts kontroliere Inguna Sudraba uzskata, ka kompensāciju apmēri bija jānosaka banku pārņemot. Kontroliere raidījumam sacīja, ka bankas pārņemšanas laikā bija jānosaka ierobežojumi kompensāciju apmēriem. Tas neesot darīts.

Savukārt Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis "de facto" apgalvoja, ka, "Parex" banku valstij pārņemot, noteikti ierobežojumi kompensāciju apmēram. Viņš apgalvoja, ka kompensāciju maksimālie apmēri noteikti ieguldījumu līgumā, kurā konkrētas saistības, tostarp samazināt iespējamo kompensāciju apmērus, uzņēmušies bankas bijušie īpašnieki. Līgums gan nav publiski pieejams.

"Ir noteikti speciāli ierobežojumi, es nevaru runāt detaļās, jo līgums nav atslepenots, bet ierobežojumi ir noteikti", apgalvoja Bičevskis. Viņš arī sacīja, ka šobrīd tiekot vērtēts, vai kompensācijas atbilst noteiktajiem ierobežojumiem. Ja atklāsies, ka nē, Bičevskis neizslēdz iespējamas tiesvedības pret bankas bijušajiem akcionāriem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki. Pašreizējās bankas valdes atbildību neesot plānots vērtēt.

"De facto" norāda, ka jau pēc bankas pārņemšanas atsevišķi jaunieceltie padomes locekļi pat nenostrādājuši sešus mēnešus, taču saņēmuši kompensāciju sešu mēnešalgu apmērā. Vaicāts, kāpēc tā, Bičevskis skaidroja, ka "vienošanās ar viņiem tika paredzēta situācija, ka jebkurā mirklī, kad valdība uzteiks, viņiem zināmām mērā tā līdzi nāk kā kompensācija, tāds bija vienošanās apjoms toreiz."

Kā vēsta "De facto" kopš pagājušā gada novembra beigām no darba "Parex" bankā atlaisti vai aizgājuši gandrīz 600 cilvēki. Daļa no viņiem saņēmusi visai ievērojamas naudas summas no bankas – vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem tā svārstās starp 40 un 80 tūkstošiem latu. Starp šiem aizgājušajiem darbiniekiem ir arī daži, kas aizejot saņēmuši summas starp 100 000 un 200 000 latu.

Astoņi augsta līmeņa darbinieki, kas bijuši pie bankas vadības līdz brīdim, kad to bija spiesta pārņemt valsts – aizejot no darba bankā kopā saņēmuši 1,2 miljonus latus. Viena no lielajām summām izmaksāta vēl pavisam nesen – septembrī.

Uz pārmetumiem, kāpēc daudziem no 600 aizgājušajiem darbiniekiem izmaksāts lielākas summas nekā to paredz Darba likums – viena-divas-trīs vai četras mēnešalgas atkarībā no darba stāža – banka atbild, ka lielākas kompensācijas jeb tā saucamos "zelta izpletņus" paredzējis darba līgums, kas ar darbiniekiem noslēgts vēl Kargina un Krasovicka laikā.