Dreimane pārsūdz SAB lēmumu anulēt pielaidi valsts noslēpumam  (77)

Dreimane SAB lēmumu pārsūdzējusi pilnībā, uzsverot, ka ir valstij lojāla un likumpaklausīga pilsone, turklāt kā amatpersona iestājusies par tiesiskuma un demokrātijas principu ievērošanu. Tāpat viņai neesot zināmi iemesli, kas bija pamatā SAB lēmumam par izsniegtās speciālās atļaujas anulēšanu.

"Uzskatu šo SAB lēmumu par nepamatotu, bet tā pieņemšanas procedūru par neatbilstošu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un Satversmes prasībām," uzsver Dreimane.

Valsts kancelejas vadītāja vērš uzmanību uz to, ka pirms pielaides valsts noslēpumam SAB darbinieki ar viņu nav veikuši pārrunas, tādējādi pārkāpjot klasificētajā Ministru kabineta instrukcijā noteikto procedūru, kā arī ignorējot sacīkstes un vienlīdzības principu.

Neņemot vērā Satversmē noteiktās iedzīvotāja pamattiesības, SAB četras reizes atteica  ierašanos uz pārrunām ar advokāta līdzdalību, piebilst Dreimane.

"Satversmes 92. pantā paredzētās tiesības ierobežošanas iespēja citos likumos nav paredzēta un, neieklausoties Latvijā atzīto juristu atziņās, ka Satversme man paredz advokāta klātbūtni SAB pārrunās, SAB kategoriski atteicās īstenot pārrunas advokāta klātbūtnē. Uzskatu šo faktu par būtisku procedūras pārkāpumu speciālās atļaujas anulēšanas procesā," klāsta Dreimane, norādot, ka SAB lēmumu pieņēmis prettiesiski, balstoties uz savu subjektīvo izpratni un interpretāciju par viņai nezināmiem faktiem.

"Individuāli strādājot ar valsts noslēpumu saturošiem dokumentiem, es nekad neesmu pieļāvusi valsts noslēpuma aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu prasību pārkāpumus," uzsver Dreimane. Savukārt kā iestādes vadītāja viņa valsts drošības jautājumus uzskatījusi par prioritāriem.

Dreimane aicina rūpīgi izvērtēt SAB direktora Jāņa Maizīša izteikumus par pielaides anulēšanas iemesliem, kā arī vērš uzmanību uz bijušā Satversmes tiesas priekšsēdētāja Gunāra Kūtra teikto, ka "atteikums personai ierasties uz pārrunām kopā ar advokātu, ir nevajadzīgs tiesību ierobežojums, un tas neliecina par atklātu un labu valsts pārvaldību".

"No augstākā līmeņa amatpersonām un valsts drošības iestāžu vadītājiem sagaidu konstruktīvus, objektīvus un pamatotus argumentus to rīcībā un līmeņu pieņemšanā, nevis virspusējus, nepārbaudītus un populistiskus apgalvojumus, tostarp  par it kā klasificētas informācijas noplūdi Valsts kancelejā - saskaņā ar pašu valsts drošības iestāžu atzinumiem klasificētas informācijas izpaušana Valsts kancelejā nekad nav notikusi," min Dreimane.

Jau vēstīts, ka Dreimanei, kura ir Valsts kancelejas direktores amatā kopš 2011.gada janvāra, tagad darbu nāksies zaudēt atteiktas pielaides valsts noslēpumam dēļ.

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Maizītis iepriekš uzsvēra, ka lēmums par pielaides valsts noslēpuma atteikšanu pieņemts vairāku drošības iestāžu darba rezultātā, ņemot vērā faktus, kas saistīti ar darbu Valsts kancelejas vadīšanā, tostarp  informācijas aprites jautājumu pārkāpumus.

Dreimane šos pārmetumus noraida.