Drošības koncepcija: Latvija rosās izlūki un radikāļi mēģina legalizēties

Koncepcijā atzīts, ka pašlaik Latvijai nepastāv tieši militāri draudi, un "lai arī ir bijuši notikumi, kas radījuši bažas par kaimiņvalstu nodomiem, piemēram, militārais konflikts Gruzijā, Krievijas un Baltkrievijas bruņoto spēku mācības "Ladoga" un "Zapad 2009", drošības situāciju Baltijas jūras valstu reģionā var raksturot kā drošu un stabilu.

Dokumentā arī norādīts, ka attiecībās ar Krieviju Latvijai ir svarīga savstarpējās uzticības veicināšana, īpaši tādēļ, ka Krievijas Militārajā doktrīnā kā viens no draudiem minēta NATO globālās lomas palielināšanās, alianses paplašināšanās un tās infrastruktūras attīstīšana Krievijas pierobežā. Latvija uzskata, ka NATO un Krievijas sadarbības attīstība ir starptautisko drošību veicinošs faktors.

Kā vēl viens nacionālās drošības apdraudējuma faktors koncepcijā atzīmēta aktīva ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu darbība, politiskā, militārā un ekonomiskā izlūkošanā Latvijā.

Ārvalstu specdienesti mērķtiecīgi analizē publiski pieejamo informāciju par Latvijas iekšpolitikas, ārpolitikas, ekonomikas un bruņoto spēku attīstības aktualitātēm, kā arī mēģina iegūt apsteidzošu, operatīva rakstura informāciju par šiem jautājumiem, kā informācijas avotus izmantojot gan savu diplomātisko pārstāvniecību Latvijā darbiniekus, gan veidojot savu aģentūras un kontaktpersonu tīklu dažādu valsts pārvaldes institūciju amatpersonu vidū, kas tādējādi nodrošina tiem speciālistu vērtējumu un analīzi.

Latvijas stratēģiskais mērķis ir pretizlūkošanas pasākumi, identificējot ārvalstu specdienestu darbiniekus, to sadarbības personas, interešu loku un darbības metodes, lai novērstu iespējamā kaitējuma izdarīšanu Latvijas nacionālajām, kā arī NATO un ES interesēm, pausts dokumentā.

Tāpat koncepcijas autori atzīst, ka Latvijā darbojas vairākas organizācijas, kuru biedru paustie uzskati un sabiedriskās aktivitātes liecina par atbalstu radikālām ideoloģijām. Taču šādas organizācijas ir mazskaitlīgas, bez pastāvīgai rīcībai nepieciešamā atbalsta sabiedrībā, un tām ir ierobežoti finanšu un organizatoriskie resursi.

"Kā būtiskākais apdraudējums ir vērtējami kreisi orientēto radikālo organizāciju centieni savstarpēji apvienoties un legalizēt savu darbību kā politiskām partijām un izvērst arvien plašāku starptautisko sadarbību ar ideoloģiski tuvām organizācijām ārvalstīs," norāda dokumenta autori, iesakot mainīt normatīvos aktus, lai novērstu ekstrēmistiski un radikāli orientēto organizāciju mēģinājumus legalizēt savu darbību.

Savukārt terorisma draudu līmenis Latvijā ir saglabājies zems, šobrīd Latvijā nav konstatētas personas, to grupas vai organizācijas, kas savu ideoloģisko mērķu sasniegšanai plānotu izmantot teroristiskas metodes, secināts koncepcijā.

Tai pat laikā dokumentā atzīts, ka Latvija nav nodalāma no Eiropā notiekošajām likumsakarībām, kur vērojama vispārēja tendence palielināties islāmistu radītajiem terorisma draudiem. Galvenais terorisma draudu līmeni ietekmējošais faktors Latvijā ir Nacionālo bruņoto spēku dalība militārajā operācijā Afganistānā, jo islāmistu teroristi vairakkārt ir draudējuši uzbrukt tām valstīm, kuras sniedz atbalstu ASV militārajām aktivitātēm.

Tomēr Latvijas "stratēģiskajās interesēs ir sniegt savu ieguldījumu cīņā pret starptautisko terorismu, lai novērstu terorisma draudu pieaugumu NATO un ES dalībvalstīs, kā arī savlaicīgi attīstīt modernu nacionālo pretterorisma sistēmu, kura spētu efektīvi novērst un pārvarēt terorisma apdraudējumus to iespējamības strauja pieauguma gadījumā," norādīts koncepcijā.

Tāpat tajā ir apzināti mūsdienu pasaules jaunie draudi, kad valsts pārvalde, sabiedrība un ekonomika ir atkarīga no informācijas tehnoloģiju nodrošinātajiem un atbalstītajiem pakalpojumiem, to nelikumīga izmantošana, bojāšana, paralizēšana vai iznīcināšana var radīt draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai, kā arī var negatīvi ietekmēt valsts ekonomiku.

Šobrīd Latvijas elektroniskās informācijas telpas apdraudējums vērtējams kā mērens, un tam nav būtiskas ietekmes uz nacionālo drošību, tomēr paredzams, ka tuvākajā nākotnē elektronisko uzbrukumu skaits pieaugs un metodes, ar kādām tas notiek - paplašināsies.

Lai efektīvi reaģētu uz informācijas tehnoloģiju apdraudējumiem, būtiski ir pilnveidot spēju savlaicīgi atpazīt un identificēt gan iekšējo, gan ārējo apdraudējumu. Tāpēc būtiska ir pastāvīga atbildīgo valsts institūciju sadarbība, piedalīšanās mācībās un šādu mācību rīkošana Latvijā. Dokumentā arī pausts, ka neizglītots vai neapzinīgs informācijas tehnoloģiju lietotājs paplašina informācijas tehnoloģiju apdraudējumu, tāpēc būtiska prioritāte ir lietotāju zināšanu un atbildības apzināšanās pilnveidošana informācijas tehnoloģiju drošības jomā

Norādīts arī, ka valstij jārūpējas par enerģētikas drošību, tāpēc nepieciešams diversificēt būtiskāko enerģijas resursu piegādes avotus, maršrutus un tam nepieciešamo infrastruktūru. Latvijai jāatbalsta vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošana, kā arī to izmantojošu tehnoloģiju attīstība, kā arī jāveicina Baltijas valstu, tostarp Latvijas, integrāciju Eiropas enerģētikas infrastruktūrā.