Dzīvokļu privatizācijas pieteikumi jāiesniedz līdz nākamā gada novembrim

Pēc privatizācijas beigām pašvaldība no valsts pārņems visus neprivatizētos valsts dzīvokļus.

Pēc privatizācijas beigām būs iespējams pārdot arī izīrētu dzīvokli, tomēr to varēs darīt tikai tad, ja būs saņemta īrnieka rakstveida piekrišana.

Likuma grozījumi arī paredz mehānismu, kā rīkoties ar tiem daudzdzīvokļu namiem, kas atrodas valsts vai pašvaldības un privātīpašnieka kopīpašumā un kopīpašums nav sadalīts.

Likums šobrīd liedz privatizēt dzīvokļus kopīpašumā esošās mājās, kurās kopīpašums nav sadalīts, tādēļ Saeima nolēma, ka valstij vai pašvaldībai līdz nākamā gada pirmajam aprīlim privātīpašniekam būs jāpiedāvā kopīpašuma sadales modelis. Ja privātīpašnieks divu mēnešu laiktā tam nepiekritīs, tad valstij vai pašvaldībai piederošā mājas daļa būs jāpārdod izsolē.

Šajā izsolē varēs piedalīties namu privātīpašnieki un dzīvokļu īrnieki. Ja izsolē uzvarēs privātīpašnieks, viņš šo mājas daļu varēs nopirkt par latiem, bet, ja izsolē uzvarēs īrnieki, tad to samaksas daļu, kas pārsniegs sākotnējo cenu, vajadzēs apmaksāt par latiem, bet mājas daļas sākotnējo cenu - par sertifikātiem.

Savukārt gadījumos, ja viendzīvokļu māja atrodas kopīpašumā un privātīpašnieks ir arī īrnieks, tad valstij vai pašvaldībai piederošo mājas daļu viņš varēs nopirkt par sertifikātiem.

Komunālo dzīvokļu īrnieki, savstarpēji vienojoties par privatizācijas veidu, varēs privatizēt komunālo dzīvokli arī tad, ja tajā kāda istaba nav izīrēta, paredz grozījumi likumā.

Savukārt neizīrētos valsts dzīvokļus varēs privatizēt par latiem, līdzīgi kā tas šobrīd ir noteikts attiecībā uz neizīrētajiem pašvaldības dzīvokļiem. Izmaiņas likumā arī paredz, ka privatizācijai netiks nodotas tās neizīrētās dzīvojamās mājas vai to daļas, par kuru neprivatizēšanu un saglabāšanu pašvaldības īpašumā pieņemts attiecīgās pašvaldības lēmums.