Kadiķis lūdza tiesu atlīdzināt materiālos zaudējumus un morālo kaitējumu 57 000 eiro apmērā. Tiesa noraidīja iesniedzēja lūgumu par materiālo zaudējumu atlīdzību kā nepamatotu un daļēji apmierināja iesniedzēja prasību par morālā kaitējuma atlīdzību, piešķirot atlīdzību 7 000 eiro apmērā.
Kadiķis 2000.gadā bija sodīts ar administratīvo arestu uz piecpadsmit dienām par to, ka viņš bija izrādījis necieņu pret tiesu. Administratīvo arestu Kadiķis izcieta Valsts policijas Liepājas pārvaldes īslaicīgās aizturēšanas izolatorā no 2000.gada 28.aprīļa līdz 13.maijam.
2000.gada 23.oktobrī Kadiķis iesniedza sūdzību ECT par vairākiem pārkāpumiem, kurus Latvijas valsts institūcijas, pēc viņa domām, bija pieļāvušas nosakot viņam administratīvo sodu un viņa administratīva aresta laikā, un arī par uzturēšanas apstākļiem. Tiesa noraidīja vairākas Kadiķa sūdzības, taču ierosināja lietu par apstākļiem izolatorā.
Atzīstot Konvencijas pārkāpumu, tiesa izvērtēja uzturēšanās apstākļus Valsts policijas Liepājas pārvaldes īslaicīgās aizturēšanas izolatorā un atzina, ka dienas gaismas, pastaigu, guļamvietu un pienācīgas ventilācijas trūkums, kā arī nepilnvērtīgā ēdināšana, neatbilda Konvencijas prasībām.
Uz šīm problēmām jau 2000.gada pavasarī norādīja Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes priekšnieks aprakstot apstākļus izolatora kamerās. Kopš tā laika šai problēmai ir tikusi pievērsta pastiprināta uzmanība. Pašlaik, līdz ar Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes administratīvās ēkas atklāšanu šī gada sākumā, Valsts policijas Liepājas pārvaldes īslaicīgās aizturēšanas izolators ir izvietots jaunās telpās, kas atbilst visiem starptautiskajiem standartiem.
Atzīstot efektīvās tiesību aizsardzības normas pārkāpumu, tiesa atzina, ka tolaik Latvijas tiesību aktos nebija normu, kas ļautu iesniedzējam sūdzēties par uzturēšanās apstākļiem īslaicīgās aizturēšanas izolatorā.
Saskaņā ar Konvenciju trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas pusēm ir tiesības lūgt, lai lieta tiktu nodota izskatīšanai Lielajā palātā 17 tiesnešu sastāvā. Šādā gadījumā lūgumu vispirms izskatīs piecu Lielās palātas tiesnešu kolēģijā, kas lems par to, vai lieta skar būtiskus Konvencijas vai tās protokolu interpretācijas jautājumus, vai arī tā skar svarīgu jautājumu, kam ir vispārēja nozīme, lai to izskatītu Lielajā palātā. Kolēģija var pieņemt lietu izskatīšanai Lielajā palātā vai arī to noraidīt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
