Tomēr tiesa atzina, ka likumdošanas ierobežojumu, kas Saeimas vēlēšanās neļauj piedalīties cilvēkiem bez attiecīga līmeņa valsts valodas zināšanām, mērķis ir nodrošināt Latvijas institucionālās sistēmas funkcionēšanu. Tiesa uzskata, ka tā nevar noteikt nacionālā parlamenta darba valodu, jo tās izvēli noteica vēsturiski un politiski apsvērumi un to var noteikt tikai valsts. Tiesa atzina, ka šādu prasību mērķis bija likumīgs.
Tiesa konstatēja, ka prasītājai bija likumīga un prasībām atbilstoša valsts valodas zināšanu apliecība, ko pēc eksaminācijas izsniegusi pastāvīga komisija. Lai gan Latvijas varas iestādes nebija apstrīdējušas šā dokumenta derīgumu, prasītājai tomēr tika pieprasīts kārtot citu eksāmenu kopā ar astoņiem citiem kandidātiem no 21 kandidāta, kuriem tika izvirzīta prasība uzrādīt apliecību par valsts valodas prasmi.
Vērtējums tika atstāts tikai vienas amatpersonas ziņā, kuras pilnvaras tiesa uzskata par pārmērīgi lielām. Tiesa arī paudusi pārsteigumu, ka, pēc prasītājas sniegtās informācijas, kuru neapstrīd valdība, amatpersona izjautājusi prasītāju par viņas politiskās piederības iemesliem.
Latvijas pārstāve ECT Kristīne Maļinovska sacīja, ka tiesas spriedums Latvijas valstij ir "juridiski saistošs" un "mums jādara viss, lai to pildītu un lai līdzīgi pārkāpumi neatkārtotos". Tomēr viņa līdz sīkākai sprieduma izpētei nevarēja pateikt, kādas būs sprieduma sekas un kas Latvijai jādara, lai līdzīgi pārkāpumi neatkārtotos.
Viņa norādīja, ka tiesa atzinusi - Latvijas valstij ir tiesības noteikt nacionālā parlamenta darba valodu. "Tomēr nākamais jautājums ir - vai valodas prasības deputātu amatu kandidātiem ir vienīgais veids," kā to nodrošināt.
Jāatgādina, ka 1964.gadā dzimusī Daugavpils iedzīvotāja Ingrīda Podkolzina tiesai sūdzējusies, ka viņas vārda izsvītrošana no 7.Saeimas vēlēšanu kandidātu saraksta neadekvātas latviešu valodas prasmes dēļ pārkāpj viņas tiesības piedalīties vēlēšanās, ko garantē Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijas pants par tiesībām uz brīvām vēlēšanām. Viņa saskata arī konvencijas pantu par tiesībām uz efektīvu aizsardzības nodrošinājumu un par diskriminācijas aizliegumu pārkāpumus.
Sūdzībā Podkolzina norādīja, ka viņa kandidējusi Saeimas vēlēšanās 1998.gada 3.oktobrī Latgales vēlēšanu apgabalā Tautas saskaņas partijas (TSP) sarakstā. Sarakstu reģistrējusi Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pēc tam, kad TSP bija iesniegusi visus dokumentus, kas bija nepieciešami, lai iegūtu tiesības piedalīties parlamenta vēlēšanās, ieskaitot Podkolzinas valsts valodas apliecības kopiju.
Nedēļu pēc saraksta reģistrēšanas valsts valodas inspektors ieradies kandidātes darba vietā, lai pārbaudītu, cik labi viņa prot latviešu valodu. Eksaminators pie Podkolzinas atgriezies nākamajā dienā kopā ar lieciniekiem un lūdzis uzrakstīt eseju latviešu valodā.
Būdama ļoti satraukta par negaidīto eksamināciju un liecinieku klātbūtni, viņa saplēsusi savu darbu. Pēc tam eksaminators uzrakstījis ziņojumu, ka kandidāte nepārvalda valsts valodu nepieciešamajā līmenī, un CVK izsvītrojusi viņas vārdu no partijas kandidātu vēlēšanu saraksta. Podkolzinas sūdzība bija pirmā lieta no Latvijas, ko ECT pieņēma izskatīšanai pēc būtības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
