ECT noraida bijušā drošībnieka Gulbja prasību pret Latviju

Ārlietu ministrija informē, ka tiesa svītroja no izskatāmo lietu saraksta 2008.gada 7.aprīlī iesniegto Gulbja pieteikumu par Konvencijas 3.panta (spīdzināšanas aizliegums) iespējamiem pārkāpumiem Latvijā.

Savā pieteikumā ECT Gulbis apgalvoja, ka esot cietis no Valsts policijas darbinieku fiziskas un psiholoģiskas vardarbības, atrodoties pirmstiesas apcietinājumā 2007.gada augustā un septembrī. Edgars Gulbis arī sūdzējās par 2007.gada 26.septembra incidentu uz Salu tilta, apgalvojot, ka viņš ticis piekauts un iegrūsts Daugavā. Visbeidzot savā pieteikumā Gulbis apgalvoja, ka tiesībsargājošās iestādes neesot pietiekami efektīvi izmeklējušas viņa sūdzības par minētajām Valsts policijas amatpersonu darbībām.

Tiesa Gulbja pieteikumu nosūtīja Latvijas valdībai 2009.gada 9.septembrī valdības komentāru sniegšanai. Latvijas valdības komentāri Tiesai tika nosūtīti 2010.gada 15.martā. Tā kā ECT noteiktajā termiņā no Gulbja un viņa pārstāvja atbildes komentāri netika saņemti, šogad vasarā tiesa vairākkārt vērsa viņu uzmanību, ka ECT var svītrot pieteikumu no izskatāmo lietu saraksta gadījumos, kad iesniedzējs nevēlas turpināt pieteikuma izskatīšanu. Arī uz šīm Tiesas vēstulēm atbilde netika sniegta.

Tādēl tiesa secināja, ka pieteikums ir svītrojams no ECT izskatāmo lietu saraksta. Tiesa arī nesaskatīja nekādus citus Konvencijā vai tās Protokolos minētos apstākļus, kas attaisnotu nepieciešamību turpināt Gulbja pieteikuma izskatīšanu.

Portāls "Delfi" iepriekš ziņoja, ka pirms vairākiem gadiem Gulbis pēc aizturēšanas saistībā ar iespējamu uzbrukumu tā brīža Muitas kriminālpārvaldes šefam Vladimiram Vaškevičam uz Saltu tilta mīklainos apstākļos izkļuva no konvoja automašīnas un ielēca Daugavā.

Pēc šī gadījuma Gulbis sūdzējās, ka ir morāli un fiziski spīdzināts, mēģinot viņu piespiest atzīties noziegumos. Savukārt policija iekšējā izmeklēšanā secināja, ka Gulbis nav nedz fiziski, nedz morāli iespaidots.

Gulbis bija Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienestā, taču vēlāk atvaļināts no dienesta Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS). Dienesta izmeklēšanas laikā NBS konstatēts, ka virsleitnants Gulbis savās pašrocīgi rakstītajās autobiogrāfijās nav norādījis faktu par to, ka pirms iestāšanās dienestā ir tiesāts par tīša nozieguma izdarīšanu, kā arī ir sniedzis nepatiesas ziņas par savu vidējo izglītību.