EK atzinīgi vērtē Latvijas budžeta konsolidāciju; Dombrovskis gandarīts

"Esmu gandarīts, ka varam secināt, ka Malta, Lietuva, Ungārija un Latvija ir veikušas atbilstošus pasākumus pārmērīga budžeta deficīta novēršanai (..) Ungārija un Latvija, kas saņem īpašu maksājumu bilances atbalstu, šķiet, spēs samazināt savu budžeta deficītu zem 3% robežvērtības noteiktajā termiņā, tomēr tām jāturpina centieni, lai to tiešām panāktu," teicis ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

Komisija esot secinājusi, ka Latvija efektīvi samazinājusi savus izdevumus atbilstoši plānotajam, kas ļaujot prognozēt, ka budžeta deficīts pret IKP būs tuvu 10%. Tāpat esot nostiprināts finanšu sektors un paredzēti vairāki konsolidācijas pasākumi, kuru ietekme būs vēl pēc 2010. gada.

Gandarījumu par EK vērtējumu jau paudis Latvijas premjers Valdis Dombrovskis (JL). "Eiropas Komisijas pozitīvais ziņojums ir skaidrs apliecinājums tam, ka Latvijas ekonomikas stabilizācijas programma tiek sekmīgi īstenota un valsts budžeta deficīta samazināšana norit atbilstoši plānotajam," par premjera teikto informē viņa pārstāve Līga Krapāne. Valdības vadītājs akcentējis, ka "Eiropas Komisijas ziņojums apliecina, ka Latvija ir uz pareizā ceļa".

Līdz ar to var prognozēt pakāpenisku Latvijas kredītreitinga paaugstināšanos, kas dos pozitīvu impulsu tautsaimniecībai, uzlabos investīciju vidi, veicinās eksportu un atjaunos raitāku kreditēšanu, ieguvumus uzskaitījis Dombrovskis. Atjaunojas arī rūpniecības apjomi un citu nozaru eksporta apjomi. "Līdz ar to ekonomikas lejupslīdes temps, kas pērnā gada nogalē vēl bija samērā straujš, ievērojami mazināsies, bet šī gada otrajā pusē tiek prognozēta izaugsmes atjaunošanās," norādījis premjers.

Arī finanšu ministrs Einars Repše (JL) pauž gandarījumu, ka EK savā komunikācijā pozitīvi un atzinīgi novērtējusi Latvijas sasniegto budžeta deficīta samazināšanā un īstenotajā konsolidācijā. Kopumā Komisijas veiktais novērtējums ir korekts un objektīvs, kā arī tas ir saskaņā ar valstī realizētajām reformām un atbilst ekonomikas stabilizācijas programmai un noslēgtajām vienošanām ar starptautiskajiem donoriem, norāda ministrs.

Arī viņš uzsver, ka Latvijas ekonomikā vērojamas stabilizācijas pazīmes. "Finanšu tirgi ir atguvuši uzticību, procentu likmes ir atgriezušās pirmskrīzes līmenī. Reālā ekonomikā parādās pozitīvas tendences. Uzlabojas konkurētspēja (mazinās darbaspēka vienības izmaksas, gan algu krituma, gan produktīvu uzlabojumu uzņēmumos dēļ, tiek optimizēti ražošanas procesi) un sāk atdzīvoties tirdzniecības sektors," pauž Repše.

Ministrs norāda, ka Latvija ir veikusi nopietnus un efektīvus pasākumus, kas atspoguļojas 2009. gada budžeta grozījumos un veiktajā fiskālajā konsolidācijā virs 4,3% no IKP. Viņš uzsver, ka 2011. un 2012. gadā turpināsies strukturālās reformas ar mērķi nodrošināt valsts finanšu ilgtermiņa fiskālo ilgtspēju.

Latvija ar starptautiskajiem aizdevējiem ir noslēgusi līgumu, kas paredz budžeta deficītu no IKP samazināt līdz gandrīz 10% šogad, 6% - 2011. un 3% - 2012. gadā. Tādējādi tuvāko divu gadu laikā papildus jau divreiz veiktajai budžeta konsolidācijai abas reizes par 500 miljoniem latu, būs jāveic konsolidācija vai tikai izdevumu samazināšana, jo arvien noteiktāk tiek noraidīta jaunu nodokļu ieviešana vai esošo likmju palielināšana, 800 līdz 900 miljonu latu apmērā. Latvijas Banka lēš, ka nākamā gada budžeta izdevumi būs jāsamazina par 441,1 miljonu latu un to vajadzēs darīt, nepalielinot nodokļus.

Līgums ar aizdevējiem paredz, ka laikā līdz 2012. gadam Latvija vairākās kārtās saņem kopumā līdz 7,5 miljardiem eiro (5,2 miljardi latu).