Savukārt investīciju baņķieris Ģirts Rungainis norāda - iestājoties eirozonā, pakļaujam savas zemes intereses Vācijas interesēm, un eiro ieviešana nepalīdzēs celt Latvijas tautas pārticību.
Ieviešot eiro, Latvija zaudēs iespēju mainīt savu valūtas kursu, un lielas inflācijas apstākļos valsts konkurētspēja samazināsies, norāda Ošlejs. "Ieguvums no valūtas kursa izmainīšanas ir tas, ka vairojas ražošanas uzņēmumi un pieaug eksports. Turklāt pēc eirozonas izveidošanas Eiropas Savienības izaugsmes ātrums ir būtiski krities," piebilda Ošlejs.
"Kas notiks, ja Latvijā atsāksies inflācija un tā būs straujāka nekā eirozonas valstīs? Cenas pieaugs, un mēs vairs nespēsim eksportēt. Kā mēs pārvarēsim stagnāciju? Kādi konkrēti soļi Latvijas Bankai ir padomā, kas apstādinās inflāciju? Es nevienu ieteikumu neesmu dzirdējis. Kā varēs apstādināt nākamo kredītu bumu?" jautā Ošlejs.
Lai gan Ošlejs ir eiro atbalstītājs, viņš norāda, ka eirozonai ir nepieciešamas reformas, lai valstis spētu risināt inflācijas problēmas un konkurētspējas zaudēšanu. Viņš arī brīdina, ka tādas nabadzīgās eirozonas valstis kā Grieķija, Īrija, Portugāle un Spānija ir faktiski bankrotējušas.
"Tas, ka Grieķija jau ir bankrotējusi, ir pilnīgi skaidrs. Vēl četras valstis ir uz bankrota robežas. Tā ir nebijusi situācija kopš Otrā pasaules kara. Ir skaidri redzams - ja nabadzīga valsts iestājas eirozonā, tad pēc zināma laika šī valsts ir spiesta bankrotēt. Eirozonas uzbūvē nav veiktas nekādas izmaiņas, kas palīdzētu novērst nabadzīgu valstu bankrotu pēc iestāšanās tajā. Kamēr šādas izmaiņas nav veiktas, man ir bail, ka Latvija iestāsies eirozonā un arī bankrotēs," uzskata Ošlejs.
Rungainis uzskata, ka Latvijā diemžēl nenotiek nehistēriska diskusija par eiro ieviešanu. Ja tautsaimniecības intereses ir nodrošināt pārticību Latvijas tautai, tad viņam neliekas pašsaprotami, ka eiro ieviešana palīdz risināt šo jautājumu.
"Pasaules bagātās valstis vispirms kļūst bagātas, pēc tam atbrīvo tirgu un tad ievieš šādas dārgas valūtas savienības. To esam aizmirsuši, un mums liekas, ka lietas notiek otrādi - vispirms ieviesīsim brīvo tirgu, tad iestāsimies eirozonā, un tad iestāsies paradīze zemes virsū, kur piena upes plūdīs ķīseļa krastos. Tās ir pilnīgas muļķības. Mums vispirms ir jāiemācās kļūt bagātiem un uzbūvēt savu ekonomiku. Tikai tad, kad esam tādā līmenī kā Vācija, varam stāties kopējā valūtas savienībā un konkurēt atbilstošā līmenī," uzskata Rungainis.
Rungainis norāda, ka eiro ieviešana nevar būt valsts mērķis. "Tas var tikai un vienīgi kalpot mērķu sasniegšanai. Pēdējos 20 gados Latvijas problēma ir bijusi konkrētas, saprātīgas, pārdomātas ilgtermiņa politikas trūkums. Mērķi iestāties NATO, Eiropas Savienībā un tagad eirozonā aizvieto plāna trūkumu," uzsvēra Rungainis.
"Valdībai nespējot paskatīties patiesībai acīs un nespējot atrisināt problēmas būtībā - celt tautas izglītības līmeni, veselības aprūpi, konkurētspēju, mēs pakļaujamies nacionālam fetišismam - ieviesīsim eiro," sacīja Rungainis.
Viens no eiro atbalstītāju šā brīža galvenajiem argumentiem ir - Igaunija jau ir iestājusies šajā naudas savienībā, kā dēļ Latvija zaudē ārvalstu investīcijas, kas tagad aizplūst pie mūsu ziemeļu kaimiņiem.
Rungainis norāda – iestāšanās eirozonā var neuzmanīgam vērotājam radīt iespaidu, ka ir samazinājies valsts risks un šeit ir priekšrocības veikt investīcijas. Tikmēr jebkurš uzmanīgs investors saprot - investīciju drošību nodrošina tas, vai valstī ir pietiekami daudz iedzīvotāju, vai viņu paliek vairāk, vai cilvēki paliks bagātāki un vairāk pirks un vai valstī ir sakārtota uzņēmējdarbības vide. Viņaprāt, ar eiro tam visam ir mazs sakars.
"Mums ir fundamentāli jāuzbūvē valsts, kurai ir nākotne. Diemžēl Latvijā nav ilgtspējīgas ekonomikas, Latvija ir valsts, kurai nav nākotnes, jo pārāk daudzas tendences ir negatīvas, darbaspēka kvalitāte un uzņēmējdarbības vide ir nepietiekami kvalitatīvas, mēs esam nepietiekami gudri, un tas ir tas, par ko mums jādomā. Latvija nemēģina atrast un novērst nelaimju cēloņus un izstrādāt plānu, kā sasniegt labāku nākotni, bet mēģina par dārgu naudu nopirkt spožas pogas, kuras piestiprināt savam mundierim, lai zem šī mundiera apslēptu savu neveselīgo un netīro valstisko miesu," uzsvēra Rungainis.
Tikmēr Latvijas Banka aprēķinājusi - eiro neieviešana Latvijai izmaksāšot 1,4 miljardus latu, jo, atdodot parādu, kredītu likmes būšot augstākas. Ošlejs pieļauj - situācija varētu būt tieši pretēja - procentu likmes būs zemākas, ja Latvijai atstās iespēju regulēt savu valūtas kursu.
Iestājoties eirozonā, Latvijai nāksies maksāt milzīgas summas arī eiro stabilizācijas fondā, lai glābtu bankrotējušās eirozonas valstis. Piemēram, Igaunijai šajā fondā nāksies iemaksāt aptuveni 150 miljonus eiro (105 miljonus latu).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
