Veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) uzskata, ka ir darījusi visu Brīvības ielas "telšu komūnas" iemītnieku labā un tagad, kad slimnīcā nonākuši jau divi tās iemītnieki, neko jaunu pasākt negrasās.
Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders portālam "Delfi" norādīja, ka ministre jau ir apciemojusi "telšu pilsētiņu" un uzklausījusi tās iemītniekus. Viņus apmeklēja arī Valsts prezidents Valdis Zatlers, savukārt premjers Valdis Dombrovskis (JL) uz protestētāju prasībām atbildēja ar garu vēstuli par valsts ekonomisko situāciju un plānotajiem tās risinājumiem.
"Veselības pasliktināšanās ir protesta rezultāts," ministres viedokli portālam "Delfi" atstāstīja Šneiders. Viņš uzsvēra, ka tagad jau bez tām problēmām, kuru mudināti, šie cilvēki apmetās uz dzīvi pretim Ministru kabinetam, nākusi klāt vēl viena, proti, problēmas ar veselību. Ministre uzskata, ka ar sabojātu veselību darbu atrast būs vēl grūtāk.
Politologs Ivars Ījabs portālam "Delfi" atzīmēja, ka komūnas iemītnieku prasības nav skaidras, aiz paziņojumiem "Valsts, radi darba vietas!" nav konstruktīvu piedāvājumu, un grūti iztēloties, kas premjeram būtu jādara, lai šādas prasības izpildītu. Tomēr, pēc politologa domām, ir labi, "ka viņi tur rēgojas", jo no "600. mersedesa loga pasaule izskatās savādāka nekā no tramvaja loga", un ir labi, ja ministri un starptautisko aizdēvēju pārstāvji redz, ka "vairs nav joki" un ka cilvēkiem ir smagas problēmas.
Ījabs uzsvēra - "tas, ka ārā ir auksts, ir fakts un tiešām vajadzētu satraukties, kas ar viņiem notiek, vai kāds nesasalst", taču veidu, kā komunicēt ar varu, cilvēki izvēlas paši, un viņiem iespējas darīt daudzas lietas.
Savukārt sociālantropologs Roberts Ķīlis portālam "Delfi" norādīja, ka "telšu komūnas" problēma nav neatrisināma, un varas pārstāvjiem ir personiski jāaprunājas ar protestētājiem, jāmēģina pierunāt izbeigt šo akciju, kas kaitē viņu veselībai, un, pat ja tas nedos nekādus rezultātus, tas parādītu cieņu pret tiem. Ķīlis norādīja, ka ir taču profesionāļi, kas pierunā pat cilvēkus, kas sagrābuši māju ar ķīlniekiem. Pēc viņa teiktā, sarunās varētu iesaistīt nevalstiskās organizācijas, kas palīdzētu un skaidrotu, ka ir citas protesta formas.
Tiesa, bieži vien sarunas neuzsāk, lai protestētāju piemēram nesekotu citi, kā tas bieži vien notiek streiku gadījumos, taču, pēc Ķīļa domām, šis nav tas gadījums.
Ķīlis atzīmēja, ka ir psihologi un konsultanti, kas varētu palīdzēt, un "to vajadzētu stingri risināt". Ķīlis pieļāva, ka, iespējams, kāds speciālists var pats pieteikties, ja reiz "Muhameds neiet pie kalna".
Ķīlis atzina, ka Latvijā pastāv ignorance no varas puses un "komunikācijas forma ir izvēlēta", tā ir samocīta, un, pat ja abas puses ir pārliecinātas, ka kaut ko dara lietas labā, "kaut kas sabrucis nopietni", "komunikācijas kanāli ir sadauzīti".
Viņš sprieda, ka līdz šim valdības prioritāte bija budžeta konsolidācija, kas prasīja noteiktu attieksmi pret lietām. "Ārstiem jābūt truliem pret sāpēm, un te notiek kas līdzīgs, tāpēc cilvēciski gājieni un kategorijas attālinās – kad visiem [budžeta finansējumā] kaut ko griež un visiem sāp, troksnis ir tik liels no visām sāpēm, ka varbūt cilvēki notrulinās," salīdzināja sociālantropologs. Viņš gan atzīmēja, ka budžets nu ir pieņemts un tagad nevajadzētu turpināt šādu attieksmi.
Arī Ījabs norādīja, ka šobrīd valdība strādā trauksmes režīmā un tas, ka komunikācija nav prioritāte, ir skaidrs. Politologs atzīmēja, ka premjers ir apdāvināts un atbildīgs cilvēks, "bet viņa komunikācijas spējas brīžiem ir ne pārāk lieliskas", un brīžiem viņš "nevar daudz maz saprātīgi paskaidrot sabiedrībai, kas valstī notiek".
Ījabs klāstīja, ka komunikācija ar sabiedrību ir veca problēma, "tas tā iegājies no deviņdesmitajiem gadiem", un vienīgais veids kā vara runā ar cilvēkiem, ir pavēļu došana – "tagad maksā man 26% [nodokli], bet kaut kādā veidā vajadzētu runāt kā ar pieaugušiem cilvēkiem", un "telšu komūnas" gadījums to parāda.
Ja šādā konfliktā komunikācija notiek "siena pret sienu", arī turpmāk būs sarežģīti veidot komunikāciju ar sabiedrību, un arī turpmāk, ja būs arī pozitīvas pārmaiņas varas pārstāvju attieksmē, sabiedrībā saglabāsies milzīga aizdomība, brīdināja Ķīlis. Viņš arī brīdināja, ka šāda varas pārstāvju attieksme varētu "atsist jebkādu vēlmi protestēt miermīlīgā formā", jo šis gadījums parāda, ka tā nevar panākt efektu.
Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka ceturtdien slimnīcā nogādāti divi "telšu komūnas" iemītnieki. Pirmais slimnīcā ar plaušu karsoni ievietots šīs akcijas aizsācējs Gints Gaiķēns, bet vēlāk viņam pievienojies arī otrs protestētājs Edvīns Kalniņš. "Telšu pilsētiņā" nu vairs palikuši trīs protestētāji.
Protesta akciju Gaiķēns sāka novembra beigās. Viņš pirmais uzslēja telti iepretim Ministru kabineta ēkai, bet vēlāk viņam pievienojās arī citi. Kā viņš iepriekš sacīja portālam "Delfi", tad protestēt ir nolēmis "līdz galam". Viņa prasības ir, lai valdība beidzot sāk kaut ko darīt bezdarba mazināšanai, valstī ieviestu mažoritāro vēlēšanu sistēmu un atkāptos Saeima.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
