Socioloģe Brigita Zepa norādīja, ka intensīvās reklāmas kampaņas panākušas savdabīgu rezultātu: tās piesaistījušas vēlētāju uzmanību un izraisījušas vēlmi piedalīties... lai nobalsotu pret reklāmas devējiem. Tādējādi Zepa vienlaikus skaidroja arī augsto pilsoņu līdzdalību šajās vēlēšanās.
LU SZF Komunikāciju zinātņu nodaļas vadītājs Sergejs Kruks arī uzskatīja, ka “reklāma zemapziņā mūs noskaņoja aiziet un nobalsot “pret”.” Šīs reklāmas kampaņas esot parādījušas, ka valda “pilnīgs strupceļš un ideju trūkums ne tikai politiskajā plāksnē, bet vispār cilvēku galvās,” Kruks bija kategorisks. “Kompromatu nebija, jo visi bija tik egocentriski narcisistiski noskaņoti, ka aizmirsa ne tikai par vēlētājiem, bet pat par sāncenšiem,” analizējot reklāmas kampaņas, referātā ironizēja Kruks.
DELFI šodien piedāvā saviem lasītājiem “Dienas jautājumā” izteikt savu viedokli, vai politiskās reklāmas jūs stimulēja nobalsot par vai pret partijām, kas reklamējās visintensīvāk.