Kā komentēja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa, Centrāltirgus vēsturisko tirdzniecības paviljonu, kas ir kultūrvēsturiski pieminekļi un kā daļa no Rīgas vēsturiskā centra 1998.gadā iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, atjaunošana prasīs rūpīgu izpētes un apspriešanas darbu, lai ievērotu visas prasības.
"UNESCO Pasaules mantojuma zīme uzliek daudzus ierobežojumus, un šādu objektu atjaunošanā jāievēro stingi principi. Taču to būtu svarīgi ievērot, lai saglabātu vietas atšķirību un unikālo vērtību. Attīstības plānu izstrādei jābūt nopietnam ekspertu darbam, ņemot vērā lietas, ko nedrīkst darīt UNESCO mantojuma teritorijā," klāstīja Baltiņa.
Taču viņa atzīmē, ka svarīgāk būtu Centrāltirgu atjaunot tā, lai primāri tas būtu pievilcīgs vietējiem iedzīvotājiem. "Centrāltirgum jākļūst par vērtību mums pašiem. Tā nav vieta, kuru pielāgot tūristiem," uzskata Baltiņa.
Savukārt Rīgas pieminekļu padomes priekšsēdētājs Ojārs Spārītis pauda viedokli, ka Centrāltirgum nevajadzētu būt kā tūristu piesaistes objektam, jo tas deformē preču cenu līmeni un liedz vietējiem iedzīvotājiem iegādāties produktus par atbilstošām cenām. Tādēļ būtu svarīgi attīstības plānošanā paredzēt arī atbilstošu cenu politiku regulāciju.
"Ja apskatām pasaules pieredzi, piemēram, Stambulas tirgus ir pazīstams ar savu eksotiku, šoviem, precēm un kā izkārtne tūristiem. Stokholmas centrā savukārt ir tirgus, kurā iespējams iegādāties tikai delikateses par atbilstošu cenu, bet lētāks tirgus ir ārpus centra. Rīgas Centrāltirgū problēma ir tāda, ka katra halle vairs nepilda tai paredzētās funkcijas, kas, iespējams, skaidrojams ar tirgotāju trūkumu. Tāpat nesakārtota ir teritorija, ienākot tirgū no Centrālās stacijas tuneļa puses - tā ir "utene" jeb vidi degradējoša telšu pilsētiņa, kurā ir viss vienkopus, bet to vajadzētu likvidēt," uzskata Spārītis.
Rīgas pieminekļu padomes priekšsēdētājs uzsver, ka būtu nepieciešams saglabāt tirgus unikālo vērtību un "seju", bet jāpiedomā pie teritorijas sakārtošanas un strukturēšanas.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis piebilda, ka kultūras mantojums ir vērtība sabiedrībai, un tādējādi tās ir rūpes par cilvēku dzīves kvalitāti.
"Svarīgi būtu domāt par plānojumu, kas ir interešu saskaņošana. Jāapzinās vērtības, kādas tās ir, tad traucējošo un trūkstošo tirgus atjaunošanā. Nedrīkstam pazaudēt vēsturisko, telpisko izjūtu, siluetu, noskaņu. Uz kultūras mantojuma statusu vajadzētu skatīties kā uz spēku, caur kuru attīstīties vajadzīgā virzienā," atzīmēja Dambis.
Kā ziņots, AS "Rīgas Centrāltirgus" ēku atjaunošanai un teritorijas labiekārtošanai patlaban būtu vajadzīgs aptuveni 31 miljons latu, biznesa portālam "Nozare.lv" pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs.
Taču viņš piebilda, ka norādītā summa varētu vēl mainīties, jo šīs ir tikai pirmās prognozes. Kopējo investīciju apjomu varētu ietekmēt nākamajās sabiedriskajās diskusijās izrunātās Centrāltirgus attīstības vadlīnijas.
Lielu daļu nepieciešamo līdzekļu plānots piesaistīt no Eiropas Savienības fondiem, bet tas notiks tikai nākamajā plānošanas periodā no 2014.gadam līdz 2018.gadam. Līdz tam tirgus vadība paredzējusi turpināt sabiedriskās apspriedes, tikšanās ar valdības un pašvaldību vadītājiem, kā arī dažādu nozaru ekspertiem, lai rastu labāko variantu līdzekļu izlietojumam un objekta atjaunošanai.
Jaunajā attīstības plānā paredzēts atjaunot paviljonu ēkas, daļēji likvidēt starppaviljonu apbūvi, veidojot tajos kafejnīcas un atpūtas vietas, izveidot jaunus vārtus Prāgas ielas un Centrāltirgus krustojumā, kas iezīmētu tirgus robežas.
Tāpat plānots atjaunot āra tirdzniecības vietas, tās pārsedzot ar nelielām nojumēm un sadalot pa preču zonām, kā arī paviljonos uzlabot ventilācijas sistēmas, kas ļautu tos apsildīt ar tirgus pagrabstāvā esošo saldētavu uzturēšanai pārpalikušo silto gaisu.
Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiks veltīta arī jau savu laiku nokalpojušajai pazemes loģistikas sistēmai, padarot to ekonomiskāku un ergonomiskāku.
Rīgas pašvaldības AS "Rīgas Centrāltirgus" apgrozījums pagājušajā gadā bija 4,42 miljoni latu. Pērn Centrāltirgus strādājis ar 115 923 latu peļņu, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA "Lursoft" informācija.
Rīgas Centrāltirgus dibināts 1930.gada 2.novembrī, bet kā Rīgas pašvaldības akciju sabiedrība darbojas kopš 1995.gada.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
