Viņš norāda, ka salīdzinājumā ar jūlija beigām patlaban, sākoties rudenim, malkas cenas nokritušās pat par 1,5 latiem, līdz aptuveni 16 latiem kubikmetrā. Arī ārējos tirgos malkas cenas palikušas nemainīgas, taču arī nekāpj.
"Kopumā šogad malkas cenas varētu kāpt par aptuveni 5%, taču ne vairāk," piebilst Palejs.
Cenu krituma iemesls ir ārējo tirgu pieprasījuma samazinājums pēc bērza papīrmalkas, kas nozīmē, ka pieaug malkā izmantojamās koksnes apjoms. To ietekmējusi Skandināvijas kompāniju politika, kas Baltijas reģionu izmanto kā balansu savam papīrmalkas tirgum, un patlaban to neiepērk.
Papīrmalkas cenas patlaban skujkoku papīrmalkai ir 26 lati kubikmetrā, bērza papīrmalkai - 24 lati kubikmetrā.
Šķeldas cenas eksporta tirgos mazliet cēlušās līdz 14 eiro (9,8 lati) par megavatstundu. Granulas ilgtermiņa piegādes līgumu dēļ saglabājušas nemainīgu cenu līmeni - 120 eiro (84 lati) tonnā.
Kā ziņots, Latvijas kurināmās koksnes eksporta vērtība šā gada pirmajos astoņos mēnešos augusi par 4,5%, salīdzinot ar analogu laika posmu pērn.
Kurināmās koksnes eksporta vērtība bijusi 91,8 miljoni latu. Vislielāko daļu no enerģētiskās koksnes eksporta veidojušas 550 900 tonnas zāģskaidu, kas izvestas 39,835 miljonu latu vērtībā. Tas bijis par 11,7% vairāk nekā 2010.gada pirmajos astoņos mēnešos.
Šķeldas eksports bijis 1,213 miljonu tonnu apmērā par 33,99 miljoniem latu, kas ir par 21,1% vairāk nekā 2010.gadā. Savukārt 465 600 tonnas malkas eksportētas par 17,974 miljoniem latu - par 25,4% mazāk nekā pagājušajā gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
