Elksniņš par atteikto pielaidi valsts noslēpumam vērsīsies ECT un Administratīvajā tiesā  (129)

Deputāts prasīs skaidrot "SAB pilnvaras izvēlēties sev tīkamus deputātus, kas realizēs parlamenta uzraudzību pār tiem". Elksniņš norādījis, ka "Latvijas drošības iestāžu absolūtās pilnvaras rada diezgan lielas problēmas ar cilvēktiesību ievērošanu, jo specdienesti ir iecelti "svēto govju" statusā". "Cilvēkiem trūkst informācijas par to, kādas ir to iespējas aizstāvēt savas tiesības," viņš pauž.

Elksniņš ir pārliecināts, ka SAB lēmums atteikt viņam pielaidi valsts noslēpumam nav pamatots, tāpēc sniegs prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kā arī plāno gatavot priekšlikumus izmaiņām Latvijas likumos, padarot tos "atbilstošus tiesiskas valsts principiem".

"Personām, kurām tiek liegta pielaide valsts noslēpumam, iespējas to pārsūdzēt ir iluzoras, šajā jautājumā trūkst atklātības. Īpaši tas attiecas uz Latvijas Republikas Saeimas deputātiem," norādījis Elksniņš, piebilstot, ka tieši tautas kalpiem jāuzrauga paši specdienesti, kuri lemj par pielaides izsniegšanu deputātiem.

Elksniņš jau ir iesniedzis sūdzību ģenerālprokuroram par to, ka nav iespējams pārsūdzēt SAB lēmumu, jo tas nav pieejams, nav zināmi fakti, kas ir bijuši par pamatu atteikumam, nav zināms arī pārbaudes apjoms, bet piemērotās likuma normas ir abstraktas un nekalpo leģitīmiem mērķiem.

Prokurora saņemtā atbilde, pēc deputāta domām, ir "atrakstīšanās" – iesniegtā sūdzība neesot analizēta un atbildes pēc būtības neesot sniegtas, formāli norādot, ka lēmums par pielaidi netiek atcelts, pamatojoties uz "tiem pašiem noslepenotajiem faktiem, kas it kā ir SAB rīcībā".

Jau vēstīts, ka SAB atteicis pielaidi valsts noslēpumam, kas viņam bija nepieciešama darbam Saeimas Nacionālās drošības komisijā. Pēc tam, kad Elksniņam pielaide bija atteikta, SC frakcija viņa vietā darbam šajā komisijā virzīja frakcijas vadītāja vietnieku Valēriju Agešinu.