EM skaidro, ka nolīgums intelektuālo īpašumtiesību aizsardzībai pēc būtības neparedz neko vairāk par ES tiesību aktos jau noteikto "Viss kas līdz šim ir bijis likumīgs, arī ACTA ietvaros ir likumīgs," uzsver ministrija.
EM uzsver, ka pretēji nevalstisko organizāciju paustajām satraukumam ACTA neparedz cilvēku izspiegošanu, lai nodrošinātu autortiesību aizsardzību. Arī interneta pakalpojumu sniedzējiem lietotāji nebūs jāizspiego. Cilvēki joprojām brīvi varēs izmantot interneta sniegtās iespējas, kā arī tāpat kā līdz šim izmantot sociālos tīklus, piemēram, "Draugiem.lv", "Facebook" vai "Twitter". ACTA neparedz arī "iPad", "iPhone" vai datoru pārbaudi.
ACTA nodrošinās, ka cilvēki visā pasaulē joprojām internetā varēs apmainīties ar visu informāciju, kas iegūta legāli, nepārkāpjot autortiesības un intelektuālā īpašuma tiesības, norāda EM.
ACTA gan paredz, ka pēc intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka pieprasījuma, interneta pakalpojumu sniedzējiem būs jāsniedz informācija par lietotāja kontu, kas izmantots pārkāpumam.
ACTA arī paredz komerciāla rakstura preču (arī nelielos sūtījumos) kontroli uz robežas, lai ierobežotu viltotu preču starptautisko tirdzniecību, piemēram, no Ķīnas, kas ir lielākais preču viltojuma avots. ACTA paredz, ka šādas kontroles var neattiecināt uz ceļotāju personīgo bagāžu.
Ekonomikas ministrija, izstrādājot nacionālo pozīciju par līgumu, jau 2010.gada jūlijā informēja ekspertu grupu intelektuālā īpašuma tiesību (IPR) jomā, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvo padomi, Tautsaimniecības padomi, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Nacionālās pozīcijas projekts un nolīguma teksta projekts tika sūtīts visām šīm organizācijām, kas līdz šim nav izteikušas iebildumus.
Jau ziņots, ka Latvija ceturtdien Tokijā parakstīja Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksiku, Maroku, Jaunzēlandi, Singapūru, Šveici un ASV. ACTA stāsies spēkā 30 dienas pēc tam, kad sešas līguma slēdzējas puses (ES skaitot kā vienu) būs to ratificējušas. Attiecībā uz ES tas nozīmē, ka nolīgums vēl jāratificē visās valstīs un Eiropas parlamentā, kā arī ES Padomei jāpieņem lēmums par ACTA noslēgšanu. Teorētiski viss šis process var prasīt vairākus gadus.
Šobrīd nolīgumu nav parakstījušas piecas ES dalībvalstis, tostarp, Vācija, Nīderlande, Slovākija, Kipra un Igaunija, kas nav paguvusi valdībā apstiprināt pilnvarojumu.
Nolīgumu iniciēja Japāna 2007.gadā, tas paredz izveidot visaptverošu starptautisku ietvaru efektīvākai viltotu un pirātisku preču tirdzniecības ierobežošanai un izskaušanai. Nolīgums paredz, ka dalībvalstis savstarpēji atzīs patentus, kontrolēs viltotu preču pārvietošanu, kriminālatbildības noteikšanu par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem valstīs, kurās tas vēl nav noteikts, iespēju likumsargiem sākt kriminālprocesu par intelektuālā īpašuma tiesību neievērošanu arī bez šo tiesību turētāja iesnieguma, bet pēc savas iniciatīvas.
Vairākas starptautiskās organizācijas, arī "Free Software Foundation" (FSF), iepriekš asi kritizēja nolīguma ieceri, uzskatot, ka tas ierobežos pilsoniskās brīvības un radīs kultūru, kurā brīvi pieejamu programmatūru uzskatīs par kaut ko nepieņemamu, nevis par radošuma un inovāciju izpausmi. Interneta vārda brīvības aizstāvji norādījuši, ka interneta pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar nolīgumu būtu jāpārbauda visi lietotāju saņemtie un nosūtītie dati, turklāt pakalpojumu sniedzējiem būs aizliegts uzturēt tādu bezmaksas programmatūru, kas ļauj piekļūt ar autortiesībām aizsargātiem datiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
