"Tie šobrīd ir galvenie izaicinājumi Eiropas Savienības enerģētikas politikā," uzsvēra Kariņš, atzīstot, ka komisijas prezentētais ziņojums rāda, ka uzņemtais virziens ir pareizs – Eiropas atkarība no Krievijas gāzes ir samazinājusies.
"Eiropa savā enerģētikas politikā ir ilgstoši koncentrējusies uz klimata jautājumiem, tagad ir pienācis laiks pievērsties energoresursu cenu samazināšanai un reģiona konkurētspējai pasaulē," atzina deputāts.
Enerģētikas tirgus efektīvu darbību kavē vel nepietiekamais savienojumu skaits, atsevišķu dalībnieku dominantā pozīcija un nepilnīgi ieviestais regulējums, teikts ziņojumā par pagājušajā gadā paveikto enerģētikas politikas jomā, ar ko šonedēļ tika iepazīstnāti Eiropas Parlamenta (EP) deputāti.
Darbs pie konkurences stiprināšanas un vienota enerģētikas tirgus izveidošanas no likumdevēju puses jau uzsākts.
2016. gada novembrī Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar enerģētikas likumprojektu kopumu, kurā ir iekļauti astoņi likumprojekti, kuri skar tādus nozīmīgus jautājumus kā elektrības tirgus uzbūve, energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi, elektroapgādes drošība un Eiropas Enerģētikas savienības pārvaldība.
Tas ir noslēdzošais posms likumdošanā Eiropas Enerģētikas Savienības izveidošanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
