Šo lēmumu gan visai draudzei plānots izziņot dievkalpojumā sestdien, 20. februārī, liecina informācija sociālā tīkla "Facebook" lapā "Vēstis adventistiem", ko paši tās veidotāji nosaukuši par platformu, kur publicēt neatkarīgu informāciju par notiekošo adventistu draudzēs Latvijā, pasaulē un sabiedrībā, lai tā papildinātu baznīcas oficiāli izdotajā žurnālā "Adventes Vēstis" sniegto informāciju.
Lēmumu par Roderta atstādināšanu Draudžu savienības padome pieņēmusi 17. februārī. Lēmums pieņemts, septiņiem padomes locekļiem balsojot par un vienam pret. Tiek gan atzīmēts, ka padome lemšanas brīdī nav bijusi pilnā sastāvā. Septītās dienas adventistu baznīcas mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka Draudžu savienības padomē ir 11 locekļi.
Kā raksta "Vēstis adventistiem", draudžu savienības padome bija saņēmusi 47 draudzes locekļu parakstītu vēstuli ar sūdzību par mācītāju. Reaģējot uz to, pirms pāris nedēļām tikusi izveidota īpaša Mācītāju ētikas komiteja, kura tikusies ar pašu Rodertu, pārrunājusi radušos situāciju un vienojusies, ka mācītājs satiksies ar katru no sūdzības parakstītājiem un pārrunās vēstulē minētās pretenzijas.
Atbildīgais par ētikas komiteju bijis Draudžu savienības padomes loceklis mācītājs Tālivaldis Vilnis, kuram klāt neesot, trešdienas, 17. februāra, vakarā padomes sēdē jautājums par Rodertu ticis aktualizēts, lai iepriekš nav bijis iekļauts sēdes darba kārtībā.
Padomes locekļi nolēmuši atcelt iepriekšējo lēmumu un pārtraukt "Roderta lietas" izskatīšanu ētikas komitejā, kā arī pieņēma lēmumu par tūlītēju mācītāja atstādināšanu, jo viņa rīcība, kā uzskata padome, var kaitēt Baznīcas un draudzes locekļu interesēm.
Tā kā pats Roderts uz padomes sēdi nebija aicināts, tad lēmums par atstādināšanu viņam ticis darīts zināms 18. februāra rītā. Ņemot vērā to, ka padome sūdzību bija izskatījusi bez paša Roderta klātbūtnes, viņš uzaicināts uz padomes sēdi, kas plānota 2.martā. Rīgas 1.draudzes mācītāja pienākumus pagaidām pildīs padomes loceklis Andrejs Āriņš.
Atstādinātajam mācītājam tiek pārmesta draudzes šķeltniecība, atkāpšanās no Adventistu baznīcas pamatmācībām un ētikas normu pārkāpumi. Sīkāk gan sūdzības iemesli un Rodertam inkriminētie pārkāpumi līdz šim nav tikuši atklāti.
Roderts portālam "Delfi" notikušo komentēja, sakot, ka viņam izteiktos pārmetumus uzskata par nepamatotiem, norādot, ka dažādi viedokļi ir ļoti normāla un pat laba lieta, taču reizēm gadās domstarpības.
Viņš atzīmēja, ka viņa nozīmēšana kalpošanā Rīgas 1.draudzē pirms nepilniem trim gadiem ir ieviesusi izmaiņas. "Apzinos, ka neesmu ideāls, bezgrēcīgs cilvēks. Man ir redzējums, vīzija, kurā, manuprāt, draudzes attīstībai būtu jāvirzās. Un pat tas ir normāli, ja visi draudzē tam varētu nepiekrist," atzina Roderts.
Viņš gan norādīja, ka tomēr bijis pārsteigts, ka 47 draudzes locekļi, tā vietā, lai pienāktu pie viņa personīgi vai vērstos draudzes padomē ar saviem iebildumiem vai jautājumiem, rakstījuši sūdzības vēstuli bīskapam un adventistu Latvijas draudžu savienības padomei.
Vaicāts par konkrētiem pārkāpumiem, kuru dēļ viņš atstādināts, Roderts akcentēja, ka sūdzības vēstulē minētas dažādas nepamatotas pretenzijas.
Piemēram, viņam tiekot pārmests, ka viņš neļaujot runāt sprediķi vienai vai otrai personai. Savukārt "Draudzes rokasgrāmata", kas noteic norišu kārtību katras vietējās adventistu draudzes līmenī, paredz, ka tā ir tikai mācītāja kompetence un atbildība, kuram viņš uztic sprediķa teikšanu. Tāpat no konteksta tikuši izrauti apgalvojumi par teoloģiskām vai draudzes kalpošanas jomām, kurus mācītājs it kā esot teicis.
Roderta ieskatā, sākotnējā padomes reakcija bijusi pareiza un atbilstoša - konflikta risināšana tika atgriezta draudzes līmenī, tika nozīmēts mācītāju kalpošanas nodaļas vadītājs Vilnis palīdzēt šajā procesā, kā arī sāktas pārrunas un domstarpību risināšanas process. Mācītāju ētikas komiteja, kas ir adventistu Latvijas draudžu savienības izveidota apakšstruktūra, tam devusi laiku - vienu līdz divus mēnešus.
"Es, cerot, ka lietas tiks noskaidrotas un varētu tikt panākta izlīdzināšanās, arī apzinājos, ka varam nonākt līdz tam, ka visi saprotam - turpmāka sadarbība nav iespējama. Arī tas ir normāls risinājums, jo tad visi šķiras ar mieru. Tomēr man par pārsteigumu un sarūgtinājumu es 18.februāra rītā saņēmu ziņu, ka esmu aicināts ierasties pie bīskapa. Tur tiku iepazīstināts ar iepriekšējā vakarā notikušas padomes sēdes lēmumu, kurā nebija varējis piedalīties mācītāju kalpošanas nodaļas vadītājs Vilnis. Arī es tur nebiju uzaicināts," pauda garīdznieks.
Viņa skatījumā, lielākā daļa "apsūdzības vēstulē" minēto lietu ir pārpratumi, neizrunāti jautājumi, no kuriem arī viens ir organizatorisks jautājums, par kuru bijušas domstarpības, proti, daži draudzes locekļi uzskatījuši, ka viņš ir pārkāpis iekšēji noteikto kārtību, kam pats Roderts nepiekrītot.
"Vienmēr esmu bijis atklāts un tiešs - varbūt tas kādam nav ērti. Esmu pastāvējis un baznīcas iekšējās kārtības ievērošanu, kas dažiem Rīgas 1.draudzes padomes locekļiem ir ierobežojis viņu aktivitātes un darbošanos. Esmu izteikti uz sadarbību starp dažādām konfesijām virzīts cilvēks, diemžēl ir manā Baznīcā tādi, kam tas ļoti nepatīk. Tomēr vienmēr jau ir dažādi skatu punkti uz lietām," portālam "Delfi" norādīja mācītājs.
Roderts atzina, ka viņu visvairāk skumdina tas, ka savienības padome nav ļāvusi risināt šos sasāpējušos jautājumus jeb radušos konfliktu.
Tāpat mācītājs akcentēja, ka savienības padomes darbībā ir saskatāmi daudzi Baznīcas kārtības pārkāpumi, par kuriem viņš ir informējis augstākstāvošu organizāciju Septītās dienas adventistu baznīcas hierarhijā - Baltijas konferenču Ūniju.
Mācītājs piebilda, ka plašāku un konkrētāku informāciju par šo situāciju viņš būšot gatavs sniegt vēlāk, jo vēl pašam ir jātiek galā ar pārsteigumu un iekšējiem jautājumiem. Tāpat viņš vēloties redzēt, kā šī situācija tiks risināta tālāk.
Portālam "Delfi" pagaidām nav izdevies iegūt sīkāku informāciju, kā arī draudžu savienības vadības komentāru par šo lēmumu.
Savukārt atsevišķi sociālā tīkla "Facebook" lietotāji pauduši atbalstu Rodertam, raksturojot viņu kā vienu no labākajiem un kolorītākajiem adventistu mācītājiem Latvijā, kā arī paužot nožēlu par notiekošo un neizpratni par to, kāpēc viss notiekot slepenībā, pie tam nepilnā draudžu savienības padomes sastāvā.
Kā liecina informācija baznīcas mājas lapā, Roderts par mācītāju ordinēts 1997. gadā. Viņš bijis mācītājs Aizputes, Saldus un Ezeres draudzēs, bet no 2000. gada līdz 2013. gadam kalpojis Liepājas un Priekules draudzēs, savukārt kopš 2013. gada viņš ir mācītājs Rīgas 1.draudzē. Viņš ieguvis bakalaura grādu reliģijā ASV, kā arī izglītības zinātņu maģistra grādu Latvijā.
Septītās dienas adventisti uzsver divas atziņas - sabata svinēšanu, kas ir septītā diena pēc jūdu kalendāra, sestā - pēc Rietumu pasaulē lietotā kalendāra, un Kristus drīzu atkalatnākšanu (no latīņu val. adventus - atnākt). Tāpat kā citi protestanti, arī adventisti par savas ticības pamatu uzskata Bībeli. Pēcnāves stāvokli adventisti raksturo kā miegu. Viņi uzskata, ka pēc Kristus atkalatnākšanas - pēc globāla ciešanu un vajāšanu laika, notiks visu no radīšanas brīža mirušo taisnīgo cilvēku augšāmcelšanās. Netaisnīgie nevis uz mūžīgiem laikiem nonāks ellē, bet tiks iznīcināti. Adventisti sludina veselīgu dzīvesveidu un daudzi no viņiem ir veģetārieši, teikts Latvijas Bībeles biedrības publicētajā Reliģiju enciklopēdijā.
Septītās dienas adventisti ir viena no tradicionālajām kristīgajām konfesijām Latvijā, liecina Tieslietu ministrijas (TM) informācija. Saskaņā ar TM publicēto informāciju par Latvijas reliģisko organizāciju pārskatiem, 2014.gadā Latvijā bija 36 Septītās dienas adventistu garīdznieki, kā arī nepilni 4000 adventisti, kas apvienojušies 51 draudzē. Dati par 2015.gadu pagaidām vēl nav pieejami.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
