Foto: LETA
Helikoptera derīgums aviācijā ir vērtējams nevis pēc ražošanas gada, bet pēc tā, cik nesen šim lidaparātam ir nomainītas galvenās detaļas, skaidro Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieks ģenerālis Normunds Garbars.

Kā ziņots, VRS ir iecerējusi par ne vairāk kā 1,03 miljoniem latu no Somijas Robežsardzes atpirkt divus 38 un 32 gadus vecus darba kārtībā esošus "Agusta Bell 206B" helikopterus ar rezerves daļu komplektiem.

"Protams, es saprotu, ka šie skaitļi - 38 un 32 [helikopteru vecums] - griežas ausīs, taču jebkurš aviācijas eksperts jums apgalvos, ka ne jau ražošanas gads nosaka helikoptera vērtību. Tā ir atkarīga no tehniskā stāvokļa un atlikušā lidaparāta izmantošanas laika līdz nākamajiem kapitālajiem ieguldījumiem," sacīja Garbars.

Tas, ka VRS pēdējos gados nav darījusi neko, lai tiktu pie jauniem helikopteriem, gluži neatbilstot patiesībai. Pēc VRS priekšnieka domām, šāds maldīgs priekšstats varēja rasties vienkārši tāpēc, ka dienests nav vērsies valdībā ar lūgumu piešķirt finansējumu jaunu helikopteru iegādei, jo apzinās, ka budžetā tādas naudas nav.

Tai pašā laikā VRS ir meklējusi iespējas iegādāties helikopterus, īstenojot dažādus Eiropas Savienības (ES) projektus, taču lielā daļā no tiem finansējuma "griesti" nepārsniedz vienu miljonu eiro (aptuveni 700 000 latu), kas ir nepietiekami jauna helikoptera iegādei. Citos gadījumos helikoptera iegādi VRS vajadzībām atbildīgās ES institūcijas neuzskatīja par projekta prioritāti, pastāstīja Garbars.

Savukārt piedāvājums no Somijas kolēģiem nāca pavisam nesen. Šā gada septembrī Somijas Robežsardze informēja visas trīs Baltijas valstis, ka plāno atsavināt sev piederošu kustamo mantu, kas vairs nav nepieciešama dienesta funkciju pildīšanai. Atsavināmo mantu sarakstā bija vairāki helikopteri, to aprīkojums, rezerves daļas utt.

Latvijas VRS izvērtēja šo piedāvājumu un konstatēja, ka divi no somu piedāvātajiem helikopteriem ir modernizēti, tiem nesen nomainītas vairākas būtiskas un dārgas rezerves daļas jeb, vienkārši izsakoties, veikts kapitālais remonts, atzina Garbars. Viņš piebilda, ka ik pēc noteikta laika jebkuram helikopteram ir nepieciešami kapitālie ieguldījumi vairāku simtu tūkstošu latu apmērā.

"Līdz ar to šajā brīdī VRS nevis pēkšņi izdomāja, ka ļoti vajag, bet vienkārši ierosināja izmantot iespēju, kad Somijas valsts pārvaldes iestāde atsavina helikopterus, kuri ir ekspluatējami vēl vismaz septiņus gadus bez īpašiem kapitāliem ieguldījumiem, bet teorētiski - vēl 10-15 gadus," sacīja Garbars.

Jautāts, cik īsti maksā jauns helikopters, VRS priekšnieks atzina, ka piedāvājums ir ļoti plašs, turklāt jāņem vērā arī tas, ka, pērkot lidaparātu, ar kādu Latvijas robežsargi iepriekš nav lidojuši, jārēķinās arī ar ievērojamiem izdevumiem pilotu un tehniskā personāla apmācībām.
Piemēram, publiski izskanējušais viedoklis, ka divi jauni helikopteri izmaksātu ap trīs miljoniem eiro (2,1 miljonu latu), tika izteikts par Polijā ražotajiem "SW-4 Puszczyk" helikopteriem, kurus faktiski neizmanto neviena tiesībsargājošā iestāde Eiropā un Ziemeļamerikā, skaidroja Garbars.

Turpretim jauns helikopters "Bell 407", kas ir līdzīgs VRS patlaban izmantotajam "Agusta Bell 206B", bez aprīkojuma maksā 1,57 miljonus latu, neskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Taču, ja šādu helikopteru VRS iegādātos, būtu nepieciešamas arī pilota un tehniskā personāla apmācības. Rezultātā viss kopā izmaksātu ap 1,97 miljoniem latu.

Vēl viens "Agusta Bell 206B" līdzīgs helikopters - "Agusta 119 Ke" - jauns un bez aprīkojuma maksā 2,03 miljonus latu, neskaitot PVN. Ja robežsardze iegādātos šādu lidaparātu, tad kopā ar aprīkojumu, kā arī pilota un tehniskā personāla apmācībām pirkums izmaksātu 2,52 miljonus latu, kā piemēru minēja Garbars.

Bez tam VRS priekšnieks atzīmēja, ka jaunu helikopteru iegādei būtu jārīko iepirkuma konkurss, kas papildus prasītu 10-16 mēnešus laika.
Garbars arī minēja, ka teorētiski VRS varētu turpināt ekspluatēt dāvinājumā no Somijas Robežsardzes 2002.gadā saņemto 1971.gadā ražoto viendzinēja "Agusta Bell 206B" helikopteru, taču, ņemot vērā, ka šim lidaparātam drīzumā nepieciešami kapitālie ieguldījumi, tā ekspluatācija vairs nebūtu izdevīga.

VRS priekšnieks atzīmēja, ka gan dienesta rīcībā esošais viendzinēja "Agusta Bell 206B", gan arī abi divdzinēju "Agusta 109E Power" helikopteri ir attaisnojuši uz tiem liktās cerības. Piemēram, 2011.gadā, izmantojot šos helikopterus, robežsargi novērsa tādu kontrabandas preču nonākšanu "melnajā tirgū", par kurām nenomaksātais akcīzes nodoklis pārsniedza 300 000 latu. Šī summa ir lielāka nekā visu trīs robežsardzes helikopteru gada uzturēšanas izmaksas, uzsvēra Garbars.

VRS priekšnieks ir pārliecināts, ka, pieaugot pārkāpumu skaitam uz valsts robežas, pieaugs arī nepieciešamība nodrošināt pastāvīgu gatavību izmantot helikopterus likumpārkāpumu novēršanai. Tomēr patlaban šādas iespējas nav, jo visi trīs dienesta rīcībā esošie helikopteri bieži ir aizņemti, turklāt vienam no tiem galvenās detaļas drīz būs nokalpojušas.
Pēc Garbara domām, ja VRS turpinātu izmantot abus tā rīcībā esošos divdzinēju "Agusta 109E Power" helikopterus un papildus no Somijas Robežsardzes iegādātos arī divus viendzinēja "Agusta Bell 206B", tad VRS gaisa flote būtu nokomplektēta pilnīgi adekvāti. Protams, tālākā nākotnē varētu apsvērt arī jaunu helikopteru iegādi, bet nedrīkst aizmirst, ka tādā gadījumā uzreiz jārēķinās arī ar papildu laika un līdzekļu ieguldījumiem pilotu un personāla apmācībām, rezumēja VRS priekšnieks.

Kā ziņots, valdība vakar vēl nepieņēma galīgo lēmumu par to, vai atļaut Latvijas VRS turpināt sarunas ar Somijas Robežsardzi par divu lietotu helikopteru "Agusta Bell 206B" un to rezerves daļu komplektu iegādi par 1,03 miljoniem latu, tomēr vienlaikus ministri konceptuāli atbalstīja šo VRS ieceri.

Ņemot vērā, ka minētajā jautājumā trūka saskaņojuma ar Aizsardzības ministriju un detalizēta helikopteru cenas pamatojuma, valdība galīgā lēmuma pieņemšanu atlika līdz nākamajai nedēļai, dodot laiku Iekšlietu ministrijai novērst minētās nepilnības.

Tikmēr uzņēmējs Ivars Leja telekompānijai LNT vakar kritizēja ieceri pirkt vecos helikopterus. Viņš skaidroja, ka tā vietā daudz lietderīgāk būtu iegādāties jaunus lidaparātus, kas kopumā izmaksātu ap trīs miljoniem eiro (2,1 miljonu latu). Iecerētie 32 un 38 gadus vecie helikopteri bez papildu finansējuma nevarētu darboties pat trīs gadus, prognozēja uzņēmējs.

Jau ziņots, ka Somijas Robežsardze Latvijas kolēģiem ir gatava pārdot 1974. un 1980.izlaiduma gada helikopterus, no kuriem viens gaisā ir pavadījis 15 201 stundu, bet otrs - 13 351 stundu. VRS uzskata, ka Latvijā šie helikopteri varētu nokalpot vēl 10-15 gadus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!