"Maskavā veidojās reāls varas haoss, un bija skaidrs, ka tā tas ilgi turpināties nevar, situācijai bija jārisinās vai nu uz vienu, vai otru pusi. Perestroikas pretiniekiem bija jārīkojas, un skaidrs, ka ar demokrātiskām metodēm viņi varu atgūt nevarēja. Tika virzīta ideja – demokrātija nav visatļautība. Bet arī Jeļcina komanda aktivizējās. No vienas puses – reakcionāri, no otras puses – Jeļcins, bet Gorbačovs kaut kur nenoteikti pa vidu – tāds nestabils varas trijstūris Maskavā," stāsta Gorbunovs.
Pēc 4.maija deklarācijas pieņemšanas Gorbunovs sarunā ar Gorbačovu, saņēmis piedāvājumu PSRS veidot, piemēram, tā kā Amerikas Savienotās valstis, sliktākā gadījumā kā Eiropas Savienību vai kā Vācijas Federatīvo republiku. Pats Gorbunovs esot atbalstījis pakāpenisku "soli pa solim" politiku
"Bet viņam neviena tāda konkrēta plāna, ko un kā, nebija. Un tad es sapratu, ka nav alternatīvas pilnīgai Latvijas neatkarībai. Bet citādi ir jāturas pie "soli pa solim" politikas. Jo viena lieta ir paziņot no Augstākās padomes tribīnes, bet otra - veidot neatkarīgu ekonomiku, valsts struktūras, likumu bāzi. Bet no Gorbačova es sapratu, ka viņam nav nekāda plāna - ne kā mūs palaist brīvībā, ne kā mūs saglabāt," atceras bijušais AP priekšsēdētājs.
"Svarīgi bija tas, ka Jeļcina politikā Baltijai bija piešķirta īpaša nozīme. Kas gan viņam lika janvārī doties uz Tallinu, tikties tajos dramatiskajos apstākļos ar Baltijas valstu līderiem, pieņemt paziņojumus Apvienoto Nāciju Organizācijai, nosodīt un aicināt karavīrus no Krievijas neiesaistīties vardarbībā Baltijas valstīs. Viņš to darīja emocionāli, izlēmīgi un diezgan konsekventi. Vismaz man nelikās, ka tas bija kāds mirkļa politiskās konjunktūras vadīts gājiens. Līdz pat PSRS karaspēka izvešanai no Latvijas," piebilst Gorbunovs.
Toreizējais AP priekšsēdētājs teic, ka Jeļcins respektēts par savu izlēmību: "Nu kaut vai, piemēram, kad pāris dienu pēc puča izgāšanās mēs ieradāmies Maskavā, Jeļcins visu nokārtoja stundas laikā – gan iecēla jaunu Baltijas kara apgabala komandieri, gan atzina mūsu neatkarību. Mēs ar Gorbačovu būtu gadiem ilgi ņēmušies."
Atgādinām, ka šajā nedēļas nogalē tiek pieminēti 1991.gada augusta puča Maskavā notikumi un tā sagrāve, kā rezultātā tika 21.augustā Latvija tika pieņemts Konstitucionālais likums "Par Latvijas Republikas valstisko statusu" un atjaunota Latvijas Republikas faktiskā neatkarība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
