Graube uzskata, ka jautājums par zemessardzes lomu nav pietiekami izdiskutēts. "Šobrīd kā komandieris esmu šo jautājumu aktualizējis un to arī turpināšu darīt - skatīties uz šo organizāciju mūsu valsts aizsardzības plānu kontekstā, tāpat arī vērtēšu zemessardzi kā plašāku fenomenu," sola NBS komandieris.
Graube klāsta, ka zemessardze ir sociāli un politiski aktīva sabiedrības daļa, pāri par 10% ir augstākā izglītība, 244 no septiņiem tūkstošiem zemessargu ir vietējie deputāti.
"Otrais punkts - militārais. Es domāju, no pretnostatīšanas - pilnā laika karavīri un zemessargi - rodas konfrontācijas sajūta, tāds kā sacensības vai neizpratnes gars. Tā ir pilnīgi aplama pieeja," uzsver Graube.
NBS komandieris apgalvo, ka nekad nemēģinās izvirzīt zemessardzei tādus uzdevumus, kādi ir izvirzīti speciālo uzdevumu vienībai - 1. un 2. kājnieku bataljonam. "Nemēģināsim šīs vienības attīstīt līdz profesionālajam līmenim, nav nedz nepieciešamības, nedz iespēju, bet nevar apgalvot, ka zemessargi nav kaujas spējīgi. Drīzāk jājautā, vai ir pietiekami darīts, lai viņus nostiprinātu," teic Graube.
Viņš uzsver, ka zemessardzei divdesmit gadu laikā joprojām nav izveidota jaunāko komandieru apmācības sistēma. Instruktoru skolā Cēsīs vai virsnieku izglītība akadēmijā, kas būtu vieta ārrindas zemessargu nodaļu komandieru, vadu komandieru sagatavošanai, tas neesot iespējams. "Viņi nevar apgūt pilno kursu, vienkārši fiziski to nespēj izdarīt, jo šiem cilvēkiem ir jāstrādā un mēs arī nespētu par to samaksāt. Viņiem nav tālmācības vai neklātienes, vai kādu citu saīsināto kursu," klāsta NBS komandieris.
Viņš skaidro, ka zemessardze risina šīs problēmas, tai ir iekšējās mācības – "bataljona līmeņa, novada līmeņa, arī visas zemessardzes līmeņa kursi". "Taču tas nav pareizi, jo mūsu valsts bruņoto spēku rīcībā ir nopietnas mācību iestādes, ir instruktori ar kaujas vai misiju pieredzi. Tad kāpēc mēs pat bez lieliem līdzekļiem, piešķirot trīs četras papildu štata vietas, neieviešam šādus kursus?" neizpratnē ir Graube. Viņš gan atzīst - tas nenozīmē, ka viņš ņems nost līdzekļus un pārdalīs par labu zemessardzei.
Graube skaidro, ka Zemessardzes uzturēšana nav pašmērķis. "Patiesība ir vienkārša - zemessardzei nav alternatīvas. Ar pieciem tūkstošiem profesionāļu, no kuriem liels skaits ir plānotāju, štāba darbinieku, mēs valsti nespēsim aizstāvēt, un es kā komandieris nevaru atļauties riskēt un paļauties vienīgi uz NATO 5. paragrāfu," uzsver Graube.
Viņš uzskata, ka tas nebūtu militāri pareizi, jo arī NATO Latvija ir maza, bet pašaizsardzībā stipra valsts un ir garants arī NATO, līdz ar to stiprinot arī NATO pašaizsardzību vai NATO teritorijas neaizskaramību.
"Situācijas var būt dažādas - NATO spēkiem var būt vajadzīgs zināms dienu skaits, lai tie izvērstos, pieņemtu politiskos lēmumus nākt palīgā, tā ir valsts atbildība šajā īsajā periodā garantēt savu drošību. Tā ir vienkārša patiesība un katrai vienībai - vai gaisa spēkiem, vai zemessardzei - ir sava vieta šajā uzdevumā," klāsta Graube.
NBS komandieris uzsver, ka zemessardze ir daļa no NBS – "nav tāda sadalījuma: zemessardze un pārējie". Šo plaisa Graube sola censties pēc iespējas aizlīdzināt, lai ir tikai viena izpratne: "ka tikai kopā mēs esam spēks, mums ir tikai viens mērķis, uzdevums - aizsargāt šo valsti, un es kā komandieris nevaru iedomāties, ka krīzes vai kādās citās situācijās būs kaut kādas divas komandķēdes, divas komandstruktūras, kas viena otru dublētu".
Graubi uztraucot rezervju jeb mūsu atvaļināto kareivju, instruktoru jautājums. Šobrīd jau ir pāri par tūkstoti karavīru un virsnieku ar misiju pieredzi, kas ir atvaļinājušies, un, ja vien viņi brīvprātīgi neiestājas zemessardzē, tad aizsardzībai ir zuduši. "Vajag saprast, kā viņus piesaistīt zemessardzei. Tad profesionalizēsim zemessardzi, kas atrodas visā Latvijas teritorijā," sola NBS komandieris.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
