Ministrija piedāvā ieviest administratīvo atbildību arī darbiniekam par strādāšanu bez rakstveidā noslēgta darba līguma vai ar rakstveidā noslēgtu līgumu, daļu naudas saņemot "aploksnē". No administratīvās atbildības darbiniekus varētu atbrīvot, ja viņi būs ziņojuši kontrolējošām institūcijām par to, ka darba devējs viņus nodarbina nereģistrēti.
Vienlaikus negodīgas konkurences mazināšanai plāns paredz veicināt nozaru asociāciju, tostarp darba devēju organizāciju sadarbību ar kontrolējošām institūcijām, ziņojot par tiem uzņēmumiem, kas izmanto nereģistrētos darbiniekus.
Plāns arī paredz noteikt darba devējam pienākumu noslēgt rakstisku darba līgumu pirms darba attiecību uzsākšanas, kā arī reģistrēt darbinieku Valsts ieņēmumu dienestā (VID) līdz darba uzsākšanai. Šāda prasība mazinās darba devējiem iespēju nereģistrēti nodarbināt darbiniekus, uzskata LM.
Kopumā LM sagatavotajā pasākumu plānā, ko ceturtdien izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē, ietverti 26 pasākumi, par kuru izpildi atbildīgas ir LM, Finanšu ministrija (FM), Tieslietu ministrija (TM) un citas institūcijas. Pasākumi sadalīti četros rīcības virzienos – nereģistrētās nodarbinātības kontroles mehānisma efektivizēšana, negodīgas konkurences mazināšana, sodu politikas pārskatīšana attiecībā uz nereģistrēto nodarbinātību, kā arī sabiedrības informēšana un izglītošana par nereģistrētās nodarbinātības negatīvajām sekām.
Pasākumu plāns izstrādāts sadarbībā ar sociālajiem partneriem Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvjiem, FM, Ekonomikas ministrijas, TM, Iepirkumu uzraudzības biroja, Uzņēmumu reģistra, Centrālās statistikas pārvaldes, Konkurences padomes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, VID un VDI pārstāvjiem.
Kritiku par LM ieceri pauž Latvijas Apvienoto biedru arodbiedrība (LABA), norādot, ka "pašreizējos ekonomiskajos apstākļos un tandēmā ar augsto bezdarba līmeni, kā arī lēmumu paaugstināt nodokļu slogu" šī iecere ir vērtējama kā darba ņēmēju dzīšana finansiālā strupceļā. "Iecere sodīt par aplokšņu algas saņemšanu vairāk atgādina mēģinājumu visiem veidiem un uz iedzīvotāju rēķina palielināt nodokļu ienākumus," uzskata arodbiedrība.
LABA norāda - lai izvairītos no nodokļu nomaksas, darba devēji, izvēloties darbiniekus priekšroku dos tiem darba ņēmējiem, kuri būs ar mieru reģistrēties kā pašnodarbinātie vai darbu veikt bez darba līguma. Tas neizbēgami izraisīs mākslīgu pašnodarbināto personu skaita palielināšanos, bet nesekmēs nodokļu pienesumu. Tāpat šāda prakse radītu vēl agresīvāku konkurenci darba ņēmēju vidū.
"Pašlaik daudziem aplokšņu alga ir vienīgais ienākums un cilvēki bieži nevar atļauties būt likumpaklausīgi, principiāli un izvēlīgi," uzskata arodbiedrība, norādot, ka "sodot darba ņēmējus, tiks sodīti indivīdi, nevis mainīta sistēma kopumā".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
