Uz īsu brīdi sēdē piedalījās arī bijusī laikraksta "Diena" galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte, kura tagad ir kultūras ministre un pārstāv apvienību "Vienotība".
LŽA priekšlikums paredz, ka masu medija īpašniekam būs jāreģistrējas, ja viņam piederēs vismaz pieci procenti medija akciju. Īpašnieku maiņas gadījumā būtu jāreģistrējas mēneša laikā kopš daļu iegūšanas. LŽA arī rosina, lai medija amatpersonām, piemēram, direktoram, būtu jāatklāj savi amati vai īpašuma daļas citās komercsabiedrībās, lai varētu redzēt, ar ko vēl direktors ir saistīts.
Grozījumu mērķi ir nodrošināt atklātību, lai katrs medija lietotājs varētu novērtēt medija darbību un pārstāvēto ideoloģiju, samazināt risku, ka mediji koncentrējas viena īpašnieka rokās un apdraud viedokļu daudzveidību, kā arī nodrošināt redakcionālās neatkarības principu.
"Saskaņas centra" pārstāvis Boriss Celēvičs joprojām uzskatīja, ka mediju īpašnieku atklāšanu nebūs iespējams realizēt dzīvē. "Roka neceļas rakstīt likuma normu, ko nevarēs īstenot," viņš sacīja.
Nacionālās apvienības pārstāvis Gaidis Bērziņš aicināja padomāt par institūciju, kura to kontrolēs. "Ceļa virziens ir iezīmēts, un ir jāvirzās uz priekšu," teica Bērziņš.
Tāpat likuma grozījumi paredz galvenā redaktora atbildību un brīvību satura veidošanā. Komisijas vadītāja aicināja apsvērt noteikt likumā, ka pēc īpašnieka maiņas redakcijā nevar veikt izmaiņas kādu noteiktu laiku.
"Jāsaglabā arī neatkarība uz priekšu. Mēs pasakām, ka pusgadu vai gadu redakcijā nevar veikt izmaiņas. Es esmu par to, ka mēs ejam šajā virzienā un darba grupā pēc tam meklējam vājās vietas," uzsvēra Circene.
Komisijas deputāti bija vienisprātis, ka likums par presi ir novecojis kopumā un tam ar kosmētisko remontu nepietiks. Vasaras dēļ darba grupa varētu sākt strādāt septembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
