Jau pirms būvniecības sabiedriskās apspriešanas noslēguma sēdes sākuma izskanēja iedzīvotāju protesti gan par norises vietu, gan par laiku. Vairāki rīdzinieki norādīja, ka būtu ieradušies daudz vairāk interesentu, ja sapulce tiktu rīkota pēc darbalaika beigām un tuvāk apspriežamajai teritorijai, piemēram, blakus zemesgabalam esošajā skolas ēkā.

Tāpat Kurzemes rajona izpilddirekcijai tika lūgts ierādīt lielāku telpu lielā apmeklētāju skaita dēļ. Šis lūgums tika noraidīts, tādējādi vairāk nekā 40 cilvēki divas stundas bija spiesti pavadīt mazā un piesmakušā telpā, turklāt dažiem nācās stāvēt kājās.

Pirmās diskusijas par būvniecības ieceri sākās pēc arhitektes Astras Pogas izklāstītās apēnojuma analīzes. Kaut arī arhitekte uzsvēra, ka visi normatīvos paredzētie rādītāji ievēroti, iedzīvotāji norādīja, ka apēnojuma aprēķinos pieļautas kļūdas, tādēļ gan apkārtējās mājas, gan skola tiks noēnotas.

"Skolu pat vairs pamanīt nevarēs," uzsvēra kāda no iedzīvotājām. Arī arhitekts Pēteris Blūms norādīja uz nekorektiem apēnojuma aprēķiniem.

Iedzīvotāji arī pauda skepsi par ietekmes uz vidi novērtējumu, ko veikusi SIA "ELLE" pēc būvniecības ierosinātāja pasūtījuma. Vides aizsardzības kluba (VAK) priekšsēdētājs Arvīds Ulme (ZZS) savukārt norādīja, ka vērsīsies starptautiskās vides organizācijās.

Sēdes laikā izvērtās asa vārdu pārmaiņa starp vienu no projekta attīstītājiem - SIA "Realty Plus" īpašnieku Raimondu Čirpusu un vides aizsardzības organizāciju pārstāvjiem. Čirpuss vides aizstāvjos izraisīja sašutumu, norādot, ka vides organizācijas tikai klaigājot par koku saglabāšanu, bet nerūpējoties par jaunu koku stādīšanu un savas apkārtnes sakopšanu.

Kāda no apkārtējo māju iedzīvotājām norādīja, ka viņai nepatiktu, ja kāds pa augstceltnes logiem varētu vērot viņas pārģērbšanos. Uz to Čirpuss atbildēja, ka "toties tas kādam patiks".

Arhitekts Blūms savā runā norādīja, ka pilsētas attīstības plāns esot "klibs un diezgan kropls". "Plāns ir nevis kā sadarbības veids, bet gan kā diktāts iedzīvotājiem," sacīja Blūms.

Arhitekts arī pārmeta projektētājiem to, ka plānā tiek attēlotas tikai augstākās ēkas, bet netiekot parādīts zemo ēku lielais īpatsvars. "Ar šī būvniecības apjoma parādīšanos kvartāls neko neiegūtu. Ja šī teritorija būtu sakopta, tad iedzīvotāji pat barikādes celtu tās saglabāšanai," uzsvēra Blūms.

Sēdes dalībnieki arī pievērsa uzmanību tam, ka radīsies satiksmes problēmas automašīnu skaita pieauguma dēļ un ka būvniecības laikā tiks nenovēršami traumēti koki, ko "it kā plānots saglabāt, bet pēc kāda laika kā nokaltušus varēs aizvākt." Tāpat neatbildēts palika jautājums par to, kas remontēs Gregora ielu pēc tam, kad tā celtniecības laikā būs sabojāta ar smagajām automašīnām.

Būvniecību atbalstīja tikai viena sieviete, kas norādīja uz savu vēlmi dzīvot šādā vietā.

Sēdes laikā tika ierosināts teritorijai izstrādāt detālplānojumu, kā arī savākti paraksti pret būvniecības ieceri. Kā novēroja aģentūra LETA, 22 paraksti bija "pret", bet viens "par".

Zemesgabalā Kuldīgas ielā 45b, kur SIA "Kvarta" vēlas vēsturiski zaļajā teritorijā realizēt vairāku daudzstāvu namu projektu, noteikts būvniecības moratorijs, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Marija Ābeltiņa.

2006.gada 2.augustā Rīgas domes deputāti nolēma noteikt būvniecības un rekonstrukcijas aizlieguma moratoriju dzīvojamo mikrorajonu pagalmu un publisko apstādījumu teritorijās.

Tomēr būvvalde lēmumu par "Kvartas" būvniecības ieceres nodošanu sabiedriskajai apspriešanai pieņēmusi, pirms moratorijs stājās spēkā - 2006.gada jūnijā, norādīja Ābeltiņa.

"Parasti sabiedriskā apspriešana tiek uzsākta aptuveni mēnesi pēc būvvaldes lēmuma pieņemšanas, bet šoreiz būvniecības ierosinātāji lūdza to veikt vēlāk," sacīja departamenta pārstāve. "Tagad par teritorijas tālāko likteni lēmums būs jāpieņem Rīgas domes deputātiem," viņa piebilda.

Jau ziņots, ka vairākas nevalstiskās organizācijas lūgs Rīgas pašvaldībai veikt izmaiņas Pilsētas attīstības plānā, lai netiktu pieļauta vairāku līdz pat deviņus stāvus augstu ēku būvniecība teritorijā starp Kuldīgas, Gregora un Elvīras ielu, kur dominē divu līdz piecu stāvu apbūve.

"Kreisā krasta kustība", biedrība "Riga CV" un "Aleju aizsardzības biedrība" arī lūgs izstrādāt teritorijas detālplānojumu, aģentūrai LETA pastāstīja "Aleju aizsardzības biedrības" pārstāve Ingrīda Ērenpreisa.

Neizpratni, kāpēc būvniecība jāattīsta tieši uz vēsturisku zaļo teritoriju rēķina, pauda Vides aizsardzības kluba (VAK) pārstāve Elita Kļaviņa un rajona iedzīvotāji.

Viņi nesen jau bijuši spiesti samierināties ar līdzīgu būvnieku ieceri Kuldīgas ielā, kur daudzstāvu nams tiks celts bijušā bērnudārza teritorijā un jau ir izcirsti visi koki. Arī šim zemesgabalam ir noteikts būvniecības moratorijs.

Kvartālā starp Kuldīgas, Gregora un Elvīras ielu galvenokārt ir vēsturiski divstāvu nami, un tāda ir pilnīgi visa apbūve arī Gregora ielas pretējā pusē. Vairākas padomju laikā celtās piecstāvu ēkas izvietotas gar Elvīras ielu un kvartāla iekšienē, un no divstāvu apbūves tās nošķir ar kokiem bagāta zaļā teritorija, kuru tagad plāno apbūvēt "Kvarta".

Tuvākās deviņstāvu ēkas ir kvartāla malās, nošķirot to no maģistrālās Vīlipa ielas un Rīgas-Bolderājas dzelzceļa, bet "Kvarta" projekts faktiski paredz šādas ēkas uzbūvēt kvartāla vidū.

Noraizējušies ir arī piecstāvu namu iemītnieki, jo iecerētā apbūve ir ļoti tuvu viņu mitekļiem un būtiski ierobežošot saules gaismu.

Būvniecības iecere paredz divas atsevišķas sekcijas: vienu piecus līdz deviņus stāvus augstu, bet otru - astoņus stāvus augstu, pastāstīja arhitekte Astra Poga. Kopā paredzēti 150 dzīvokļi, kā arī autostāvvietas 150 automašīnām. Augšējo stāvu dzīvokļiem iecerēts izveidot terases.

"Šajā gruntsgabalā ir atļauta jaukta apbūve. Tas nozīmē vismaz 20 dažādus apbūves veidus, varētu pat būvēt benzīntanku," klāstīja Poga.

"Kvarta" valdes locekle Mārīte Lipša noraida iedzīvotāju pārmetumus par zaļās zonas apbūvi.

"Tas nav parks. Teritorija ir slēgta, un iedzīvotāji to kā parku nav izmantojuši. Parks attīstības plānā tiek iezīmēts kā dabas pamatne, bet šeit iezīmēta jauktas apbūves teritorija," skaidroja Lipša.

Uzņēmuma pārstāve arī norādīja, ka apbūves plāns atbilstot visiem būvnormatīviem. "Vienam iedzīvotājam "tuvu" liekas desmit metri, citam - kilometrs," šādi paredzēto apbūves attālumu no esošajām ēkām komentēja Lipša.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ķirķe sacīja, ka "būvnormatīvos paredzētie attālumi un insolācijas rādītāji ir ievēroti".

Zemesgabala adrese ir Kuldīgas iela 45b, bet faktiski tas robežojas ar Gregora ielu. Tā platība ir 10 474 kvadrātmetri. Īpašumu "Kvarta" 2005.gada novembrī iegādājusies par 2,53 miljoniem latu, liecina informācija Zemesgrāmatā.

"Kvarta" reģistrēta 2004.gada oktobrī, tās pamatkapitāls ir 3200 lati, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" informācija.

Uzņēmuma īpašnieki ar 37,5% daļu ir Raimondam Čirpusam pilnībā piederošā SIA "Realty Plus" un ar 62,5% daļu - Igaunijas uzņēmumam "Fenniger" piederošā nekustamo īpašumu kompānija AS "Eldikrija", kas līdz šim īstenojusi, piemēram, speciālistu pretrunīgi vērtēto darījumu un dzīvojamās ēkas "Centra nams" projektu Republikas laukumā 3.