Iedzīvotāju reģistrā fiksēs gan personvārdu oriģinālo, gan vēsturisko formu  (40)

Paredzēts, ka šādi cilvēkam tiks nodrošināta izvēles iespēja, kuru formu ierakstīt personu apliecinošā dokumentā vai arī katrā personu apliecinošā dokumentā ierakstīt atšķirīgu personvārda formu, piemēram, pasē – personvārdu rakstīt citas valodas oriģinālformā tās latīņu alfabēta transliterācijā, bet personas apliecībā - dzimtas uzvārda vēsturisko formu.

To paredz grozījumi Iedzīvotāju reģistrā, ko otrdien akceptēja valdība.

Izskatīšanai valdībā iesniegtajos dokumentos IeM norādījusi, ka patlaban nav paredzēts, ka Iedzīvotāju reģistrā būtu iekļaujamas ziņas par ārzemnieka personvārda atveidoto formu latviešu valodā.

Personām var tikt izsniegta gan pase, gan personas apliecība, tad ir iespējams, piemēram, pasē norādīt personvārda citas valodas oriģinālformu latīņu alfabēta transliterācijā un personas apliecībā personvārda vai dzimtas uzvārda vēsturisko formu.

Savukārt, ievērojot to, ka ziņas personas apliecinošā dokumentā tiek iekļautas no Iedzīvotāju reģistra, nav iespējams personai izvēlēties vai personu apliecinošā dokumentā iekļaut personvārda citas valodas oriģinālformu latīņu alfabētiskajā transliterācijā vai dzimtas uzvārda vēsturisko formu, vai katrā personu apliecinošā dokumentā savu (pasē un personas apliecībā), jo nav paredzēts, ka Iedzīvotāju reģistrā var tikt iekļautas abas personvārda formas gan latīņalfabētiskā transliterācija, gan dzimtas uzvārda vēsturiskā forma.

Līdz ar to nepieciešami iepriekšminētie grozījumi.

IeM arī norādījusi, ka līdz ar izmaiņām šajā likumā tiek noteikts informācijas apjoms, ko Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde iekļaus Iedzīvotāju reģistrā par personām ar rīcībspējas ierobežojumu atbilstoši jaunam tiesiskam regulējumam, kas paredz nevis pilnībā ierobežot personas rīcībspēju, bet gan noteikt konkrētu rīcībspējas ierobežojuma apjomu.

Patlaban Iedzīvotāju reģistrā nav paredzēta iespēja reģistrā iekļaut ziņas par rīcībspējas ierobežojuma apjomu, kā arī rīcības spējas ierobežojuma pārskatīšanu un arī par apjomu, kādā aizgādnis var rīkoties personas vietā vai kopā ar personu.

Likums tiks papildināts arī ar jaunu normu, ka fiziskās un juridiskās personas iesniegumā var nenorādīt motivāciju, pieprasot ziņas par citas personas rīcībspēju, norādījusi IeM.

Tāpat likumā paredzēts iekļaut ziņas par personu apliecinoša dokumenta, uzturēšanās atļaujas, reģistrācijas apliecības un pastāvīgās uzturēšanās apliecības statusa maiņas datumu un iemeslu, kas pēc būtības ir personu apliecinoša dokumenta, uzturēšanās atļaujas, reģistrācijas apliecības un pastāvīgās uzturēšanās apliecības deaktivizēšanas datums un iemesls, proti, iemesls kāpēc dokuments nav lietošanai derīgs, piemēram, tas ir nozagts, nozaudēts, mainījušies personas dati vai personas tiesiskais statuss.

Minētās ziņas atvieglos iestāžu darbu, kas pārbauda personas identitāti un veic ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās kontroli, proti, tām ir būtiski pārliecināties, vai uzrādītais dokuments ir lietošanai derīgs, un šādas ziņas tiek iegūtas no Iedzīvotāju reģistra.

Likumprojekts paredz, ka personām Iedzīvotāju reģistrā tiks norādīts statuss – aktīvs vai pasīvs, lai novērstu pastāvošās pretrunas starp Iedzīvotāju reģistra likuma prasībām un nepieciešamību izsniegt ārzemniekam pirmreizējo uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību vai izgatavot bēgļa vai bezvalstnieka personu apliecinošu dokumentu, piešķirot personas kodu pirms personu apliecinoša dokumenta vai uzturēšanās atļaujas, reģistrācijas apliecības vai pastāvīgās uzturēšanās apliecības izgatavošanas.

Minēto statusu norādīšana ļaus arī valsts iestādēm saprast personu tiesības un pienākumus, piemēram, vai personai ir pienākums deklarēt savu dzīvesvietu vai nē, norādījusi IeM.