Valdības komiteja pirmdien izskatīs ierēdņu un valsts pārvaldes darbinieku amatu novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategorijas noteikšanas kārtību, kas paredz ierēdņiem 22 kvalifikācijas kategorijas, no kurām būs atkarīga viņu alga.
Instrukcija par amatu novērtēšanas un kvalifikācijas kategoriju noteikšanas kārtību nosaka, kā pēc punktu skaita sistēmas pēc septiņiem rādītājiem nosaka amata kategoriju, BNS uzzināja valdības preses departamentā.

Lai nodrošinātu ierēdņu amatu algas atbilstību privāta sektora atiecīgā amata vidējam atalgojumam, valdībai būs jānosaka profesijas un koeficentus, kurus piemēros ierēdņu algām atbilstoši amata kategorijai.

Paredzēts, ka pavisām ir 9 kategorijas ar pakāpi A un B, bet no 10 līdz 13 kategorijai nav pakāpju. Zemāka ir 13.kategroija (no 275 līdz 298 punktiem), bet augstākā ir 1.A kategorija (980 punkti).

Punktus skaitīs pēc septiņiem radītājiem, kur par katru pakāpi piešķirs noteikto punktu skaitu. Šie rādītāji ir - izglītība, profesionālā pieredze, darba sarežģītība, garīga piepūle, sadarbība, atbildība par darba norisi un rezultātiem, atbildība par lēmumiem.

Piemēram, par maģistra vai doktora grādu piešķirs 150 punktus, bet par vidējo izglītību - 75, par atbildību par lēmumiem, kas ietekmē iestādes politiku un stratēģiju - 230 punktus, par lēmumiem noteikto funkciju īstenošanā - 50.

Katram amatam atbilstošu kategoriju nosaka iestādes vadītājs, iestāžu vadītāja kategoriju nosaka viņa nozares ministrs, bet Valsts kancelejas un Eiropas integrācijas biroja direktoru amata kategoriju - valdība.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!