Jau ziņots, ka LAD iekšējo kontroles procedūru trūkuma rezultātā, kļūdaini ievadot datus, ir normatīvajiem aktiem neatbilstoši izmaksājis kompensāciju plūdu seku novēršanai vismaz 148 824 eiro apmērā. LAD pārbaužu rezultātā konstatējis, ka kļūda ir radusies vienā pārvaldē, vienam darbiniekam nepareizi ievadot datus informācijas sistēmā.

"Šobrīd ir ierosināta disciplinārlieta un tiek vērtēti visi apstākļi," sacīja LAD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja, komentējot notikušo.

Viņa arī piebilda, ka LAD ir iepazinies un izvērtējis VK secinājumus par ZM piešķirto līdzekļu primāro produktu ražotājiem zaudējumu daļējai kompensēšanai par pagājušā gada augusta lietavās un plūdos bojā gājušo sējumu, stādījumu kultūrām, sienu izmaksas atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Pēc viņas teiktā, turpmāk LAD savā darbā VK ieteikumus ņems vērā. "Jau plūdu sezonas laikā pagājušajā gadā LAD izstrādāja ārkārtas situāciju moduli Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS), ja būs līdzīga ārkārtas situācija, tad LAD varēs šo moduli EPS uzreiz atvērt un paši lauksaimnieki varēs ievadīt datus. Tādējādi nebūs jāievada dati manuāli no papīra pieteikumiem uz sistēmu, un tiks novērstas šādas pārrakstīšanās kļūdas," sacīja Ilgaža.

Jau ziņots, ka VK revīzijā nav varējusi iegūt pietiekamus pierādījumus, vai piešķirtie līdzekļi kompensācijām primāro produktu ražotājiem zaudējumu daļējai kompensēšanai par pagājušā gada augusta lietavās un plūdos bojā gājušo sējumu, stādījumu kultūrām, sienu un šo izmaksu administrēšanai ir izmaksāti atbilstoši normatīvo aktu prasībām. VK revīzijā teikts, ka ZM nenoteica skaidri definētus kompensācijas piešķiršanas nosacījumus, ja kompensācijas saņēmējs izlemj ražu daļēji novākt, un kādas sankcijas piemēro, ja kompensācijas saņēmējs nebūs atsaucis pieteikumu. Tā rezultātā ZM apstiprinātie kompensāciju piešķiršanas nosacījumi nebija izprotami ne kompensāciju saņēmējiem, ne LAD un Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centram, kas veica pārbaudes pirms kompensāciju izmaksas.

Tāpat VK norāda, ka sākotnēji ZM nebija paredzējusi pēcpārbaudes, lai pārliecinātos par valsts budžeta līdzekļu izmantošanu atbilstoši mērķim. Pēcpārbaudes sākās tikai pērn decembrī, kad meteoroloģisko apstākļu dēļ un saistībā ar nepieciešamību laukus sagatavot jaunajai ražai nebija iespējams pārliecināties, vai iepriekšējā gada raža ir gājusi bojā. Tāpēc pēcpārbaudes nevarēja sniegt pārliecību, vai attiecīgajā gadījumā kompensāciju izmaksa ir bijusi pamatota.

VK ieskatā ir apšaubāma pēcpārbaudēm piemērotā metode, jo tā nebija balstīta uz risku izvērtējuma pamata. Turklāt LAD pēcpārbaudēs ir pārbaudījis tikai 1,6% no 2933 kompensāciju saņēmējiem, kas nerada pārliecību, ka LAD pastāvēja iespēja konstatēt visu nepamatoti izmaksāto kompensāciju apjomu. VK arī konstatējusi, ka LAD pēc valdības akcepta kompensāciju izmaksai, atklājot un labojot neatbilstības kompensāciju aprēķiniem, trīs klientiem atbilstoši plūdu radītajiem zaudējumiem izmaksāja kompensācijās par 7335 eiro vairāk. Savukārt sešiem lauksaimniekiem par 14 198 eiro mazāk, jo lauksaimnieki dažos laukos novāca ražu pēc informācijas sagatavošanas valdības sēdei. Papildus tam LAD iekšējo kontroles procedūru trūkuma rezultātā, kļūdaini ievadot datus, ir normatīvajiem aktiem neatbilstoši izmaksājis kompensāciju vismaz 148 824 eiro apmērā.