Pērn VISC pasūtīja salīdzinošo pētījumu par mācību procesa un vērtēšanas organizāciju vairākās valstīs. Apskatot ārzemju pieredzi, secināts, ka vairums valstu pielieto nacionāla līmeņa pārbaužu sistēmas. Neskatoties uz to, ka neviena no apskatītajām valstīm negrasās pilnībā atteikties no vērtēšanas, tās domā, kā vērtēšanas procesu pilnveidot.

Pētījumā intervētie eksperti atzina, ka katra bērna individuālais progress ir pats svarīgākais, savukārt patlaban pastāvošā pārbaudījumu un vērtēšanas sistēma to nenodrošina.

Pētījumā piedāvāti vairāki ieteikumi, kā sekmēt orientēšanos uz katra bērna individuālo progresu. Viens no priekšlikumiem ir veidot "punktu krāšanas sistēmu", ar ko fiksēt skolēnu uzkrātos sasniegumus. Tāpat piedāvāts nodrošināt atgriezenisko saiti, kā arī vairāk aprakstošo vērtējumu un individuālas sarunas ar skolēniem un vecākiem.

Ieteikumu vidū ir arī "kompetenču vērtēšanas matrica", kā arī priekšlikums samazināt obligāto valsts pārbaudījumu skaitu. Komentējot šo priekšlikumu, Catlaks pauda, ka VISC ļoti vēlētos nepalielināt pārbaudījumu skaitu, ņemot vērā jaunajā mācību saturā izvirzītās apgūstamās prasmes un kompetences.

"Mums nevajadzētu iekrist galējībā, ka katra kompetencei vajag eksāmenu," teica Catlaks.

Papildus piedāvāts izvērtēt iespēju centralizētos eksāmenus kārtot pakāpeniski, nevis visiem vienlaikus, proti, atbilstoši skolēnu progresam. Catlaks uzsvēra, ka ir daudz izskanējusi kritika, ka vienāds eksāmens tiek kārtots, neatkarīgi no tā, kur skolēns mācās un kādu programmu apgūst.

Pētījumā tāpat rosināts pamatizglītības posma noslēgumā izvērtēt iespēju ieviest vienu starpdisciplināru pārbaudes testu.

Catlaks atzina, ka, lai neveidotu garu eksāmenu sarakstu, VISC vērtē iespēju veidot starpdisciplinārus eksāmenus.

Pamatizglītības noslēgumā skolēnam jākārto valsts pārbaudes darbi, kuru mērķis ir mērīt un dokumentēt skolēna mācīšanās rezultātu, lai iegūtu apliecinājumu par izglītības standartā noteikto pamatprasību obligātā mācību satura apguvei līmeni kopumā un jo īpaši latviešu valodā, vēsturē, matemātikā un svešvalodā.

Valsts pārbaudes darbu forma pamatprasību mācību satura apguves, kas ietver zināšanas, izpratni un pamatprasmes mācību jomās, caurviju prasmes un ieradumus, līmeņa noteikšanai var būt kombinēts pārbaudes darbs un/vai eksāmens. Tāpat valsts pārbaudes darbu neatņemama sastāvdaļa ir mācību gada laikā veikts projekta darba.

VISC vadītājs atgādināja, ka jaunie pārbaudījumi visiem 9.klašu un 12.klašu beidzējiem būs obligāti no 2021./2022.gada.