Foto: DELFI
Pornogrāfijas un vardarbības publicēšana interneta medijos pat ar norādi "+18" ir nepieļaujama, uzskata Igaunijas mediji, kritizējot Norvēģijas mediju koncernam "Schibsted" Latvijā piederošā portāla "Spoki.lv" saturu.

Igaunijas laikraksts "Eesti Ekspress" ceturtdien raksta, ka "Spoki.lv" regulāri publicē īpaši vardarbīgus fotoattēlus un video, kuros redzami gan avārijās miruši cilvēki, gan kropli bērni, cilvēku izbarošana suņiem, sadistiska pornogrāfija un citas lietas, kuras nebūtu jāredz, piemēram, bērniem. Igauņu medijs  novērojis, ka portālā lasītāji materiālus var novērtēt, ieliekot tiem plus zīmīti vai, negatīva novērtējuma gadījumā - mīnuszīmīti. Kāds, pēc igauņu domām īpaši nepieļaujams materiāls, sestdien šajā portālā novērtēts ar 1030 plusiem, taču negatīvi to vērtējuši vien deviņi lasītāji.

Lai gan portāla lietotājiem tiek jautāts apstiprināt vecumu, publicēto ļaujot skatīties vien tiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, "Eesti Ekspress" to uzskata par nepietiekamu filtru, jo šāds jautājums ir formāls un ikviens var norādīt vajadzīgo dzimšanas gadu, lai saturam piekļūtu. Igaunijā šādu materiālu publicēšana nebūtu iespējams, uzsver "Eesti Ekspress", skaidrojot, ka kaimiņvalstī aizliegts nepilngadīgajiem rādīt vardarbību, un par to uzņēmumam draud kriminālatbildība.


"Schibsted" pārstāvis Anderss Rikters laikrakstam komentējis, ka koncerna izdevumi ir neatkarīgi un par satura atbilstību ētikas un likumu normām atbild katra izdevuma redaktors.

Latvijas portāla "Tvnet", kura īpašumā ir "Spoki.lv", direktors Ivars Bauls sarunā ar portālu "Delfi" uzsvēra - redakcija rūpīgi izvērtē un pārbauda to, kas tiek publicēts. Viņš pauda uzskatu - piezīme par to, ka saturs domāts pieaugušajiem, ir pietiekama.

Latvijas interneta vidē pieeja šāda veida saturam, kas bērniem var būt traumējošs,  ir pārlieku brīva, piekrīt Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāve Inga Millere. Likums nosaka, ka vardarbīgu vai pornogrāfisku saturu jāapzīmē ar brīdinājumu, ka tas aplūkojams pilngadīgām personām, taču bērnu tiesību eksperte to sauc par formālu pieeju. Zīmīte "+18" neattur bērnus no viņiem nevēlama satura aplūkošanas, uzskata eksperte, jo parasti pusaudžu ziņkārība ņem virsroku pār aizliegumiem.

Nepieļaut pieeju nevēlamam saturam var ar satura filtru, ko izmanto,  piemēram, mācību iestādes. Taču ir daudzas citas vietas, kur bērns internetā tam var piekļūt un kā piemērus Millere min telefonus, kurus lieto teju katrs bērns un kuri mūsdienās ir aprīkoti ar interneta pieslēgumiem.

Inspekcija nekavētos atbalstīt izmaiņas likumdošanā, ja ar tām būtu iespējams stingrāk kontrolēt cenzējama satura publisku izrādīšanu. Millere atzīst, ka nereti inspekcijā vēršas vecāki, kuri sūdzas par brīvi pieejamu pornogrāfiju vai vardarbīgiem attēliem portālos. Tiesa, kā atzīs Millere, parasti sūdzības nav par vadošajiem Latvijas interneta medijiem.

Šādu saturu apzīmēt ar +18 ir vispār pieņemta prakse, jo, piemēram, pilngadīgam cilvēkam liegt pieeju kādam saturam nedrīkst, uzskata žurnālists Juris Kaža. Viņš piekrīt, ka šāds liegums, kurš savā ziņā ir primitīvi apejams, neliedz saturu apskatīt arī nepilngadīgajiem, tāpēc bieži vien tā ir arī vecāku atbildība - sekot līdzi tam, ko viņu bērni skatās internetā. 

Pērnā gada nogalē Skandināvijas mediju grupai "Schibsted" piederošais SIA "TV Net" no interneta projektu kompānijas SIA "Nerealitāte" nopirka interneta portālu "Spoki.lv".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!