CERT.LV norāda, ka nepiedalījās tautas skaitīšanas datubāzes izstrādē, līdz ar to vienības rīcībā nav pilnīgas informācijas, lai vērtētu datubāzes drošību. "Spriežot tikai no publiski pieejamās informācijas, attiecīgās datu bāzes izstrādē svarīguma ziņā par pamatu ir ņemta pieejamība lielākam skaitam cilvēku, bet nevis ievadīto datu drošība.
Bet tas ir tikai pieļāvums, ko izdarām, pamatojoties uz publiski izskanējušu informāciju," portālu "Delfi" informēja Kaškina.
CERT.LV seko līdzi situācijai un ir gatava konsultēt Centrālo statistikas pārvaldi, ja būs tāda nepieciešamība.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka elektroniskā tautas skaitīšanas sistēma vēl trešdien no rīta ļāva viegli iegūt datus par tajā reģistrētajām personām, ja ir zināms personas kods un pases numurs. Savukārt šie dati nereti ir brīvi pieejami, tostarp internetā, jo cilvēki tos uzrāda, piemēram, dažādos līgumos, tāpat, piemēram, valsts notāra lēmumi tiek publiskoti ar personas datiem.
Portāls "Delfi" eksperimentā pārliecinājās - atrodot internetā personas pases numuru un kodu, var ne tikai apskatīties visus tautas skaitīšanā iegūtos privātos datus par cilvēku, bet arī tos labot. Pēc "Delfi" atklājuma CSP nolēma liegt pieeju jau aizpildītajām tautas skaitīšanas anketām.
Savukārt Datu Valsts inspekcija, izpētot situāciju, noteikusi pagaidu aizliegumu datu apstrādei Centrālās statistikas pārvaldes vietnē līdz brīdim, kad būs novērsti draudi personas datu noplūdei.
Savukārt Ekonomikas ministrija izvērtē amatpersonu atbildību par radušos "caurumu".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
