Tai pat laikā viņi atteicās komentēt, kas notiks, piemēram, ar "Parex bankā" esošajām obligācijām un sindicētajiem kredītiem, kā arī precīzi nepaskaidroja, vai "sliktie" "Parex bankas" aktīvi varētu kādai no jaunveidojamajām finanšu institūcijām radīt zaudējumus. "Nomura" Eiropas pārstāvniecības vadītājs Metjū Frenčs uzsvēra, ka institūcija, kurā ir apvienoti problemātiskie "Parex" aktīvi, patiesībā neradīšot problēmas, jo tai vienkārši nepieciešama individuāla un atsevišķa pieeja.
"Parex bankas" prezidents Nils Melngailis žurnālistiem sacīja, ka restrukturizācijas mērķis ir panākt pietiekamu likviditāti un jaunās jeb "labās" bankas kapitāla pietiekamību virs 8%. Likviditātes rādītāju atbilstību Valsts kases pieprasītajiem rādītājiem iecerēts sasniegt 2013.gadā, bet bankas pelnītspējas rādītājiem 2014.gadā vajadzētu sasniegt pat 17%.
Tāpat cerēts, ka jaunā banka varēs iesaistīties kredītu izsniegšanā, kas šobrīd tai ir liegts, un galu galā kļūt pievilcīga potenciālajiem investoriem. "Runām, ka šī reorganizācija nestu kādus zaudējumus, nav pamata. Drīzāk varētu notikt otrādi, ja to nedarītu," sacīja Melngailis.
Piesardzīgāks savos izteikumos bija Frenčs, kurš tomēr pieļāva zaudējumu iespējamību, norādot uz pašreizējo depotzītportfeļu kvalitāti un atgādinot par kopējo makroekonomikas situācijas ietekmi. Tomēr gan viņš, gan arī Privatizācijas aģentūras vadītājs Artūrs Grants vairākkārt akcentēja, ka valdības izvēlētais restrukturizācijas modelis ir labākais no iespējamajiem.
Melngailis skaidroja, ka variants, kas paredz no "Parex" izdalīt "labos" aktīvus un izveidot jaunu banku, ir ar mazāku risku gan valstij, gan kreditoriem. Viņš norādīja, ka viens no reorganizācijas mērķiem ir atgūt valsts ieguldīto naudu piecu gadu laikā. Melngailis norādīja, ka precīzāku termiņu ir grūti noteikt, jo to var ietekmēt, piemēram, investora jeb abu finanšu institūciju potenciālā pircēja piesaistīšana.
Savukārt Frenčs piebilda, ka tieši šis variants sekmēs bankas spēju pelnīt.
Melngailis noraidīja varbūtību, ka bankas restrukturizācija varētu veicināt tiesvedību no bijušo "Pareks bankas" akcionāru Valērija Kargina un Viktora Karsovicka puses. Viņš norādīja, ka juridiski nekādas izmaiņas "Parex bankā" nenotiks, abas bankas spēšot izpildīt saistības un būšot nodrošināta gan to likviditāte, gan atbilstoša kapitāla pietiekamība.
"Parex bankas" preses sekretāre Inga Saleniece informē, ka jaunizveidotajai bankai būs stabila finanšu bāze, kas ļaus sekmīgāk piesaistīt investorus un iespējami ātrāk atmaksāt valsts ieguldītos līdzekļus.
Jaunā banka turpinās apkalpot visus esošo klientu kontus, un noguldījumiem tiks saglabātas visas garantijas un līdz šim piešķirtās priekšrocības. Banka esošajiem un jaunajiem klientiem, īpaši Latvijas uzņēmumiem, varēs piedāvāt jaunus uzkrājumu produktus un kredītlīnijas.
Esošā "Parex banka" turpinās veikt daļu no biznesa aktivitātēm, galvenokārt koncentrējoties uz līdzekļu atgūšanu. Pēc aktīvu un pasīvu nodalīšanas esošajai "Parex bankai" paredzamā nākotnē nebūs nepieciešams papildu finansiālais atbalsts no valsts puses. Banka arī saglabās esošo īpašnieku struktūru, paturēs un apkalpos daļu no hipotekārajiem un kredītaizdevumiem, kā arī veiks atsevišķu aktīvu pārdošanu saskaņā ar akcionāru un Eiropas Komisijas (EK) apstiprinātu stratēģiju.
Galvenie bankas restrukturizācijas mērķi ir stabilizēt uzņēmuma operacionālās aktivitātes, izveidot stabilu banku ar ilgtermiņa potenciālu, kā arī palielināt privāto investoru interesi. Savukārt, esošā banka varēs ilgākā termiņā realizēt savus aktīvus tirgū, ar mērķi nodrošināt maksimālu valsts ieguldījumu atdevi.
Kopumā paredzēts, ka jauno banku no jauna kapitalizēs valsts un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB). Domāts, ka jaunajai bankai būs stabila finanšu bāze un bankas darbība būs vērsta uz Baltiju.
Savukārt esošā "Parex" banka turpinās fokusēties uz valsts un ERAB ieguldīto līdzekļu maksimālu atgūšanu.
Turpmākais plāns paredz, ka pēc otrdien valdības dotā jāvārda "Parex" bankas restrukturizācijai, zaļā gaisma būs jādod Finanšu kapitāla un tirgus komisijai, Eiropas Komisijai, kam sekos abu jauno institūciju oficiāla veidošana.
Jau vēstīts, ka valdība otrdien no diviem starptautisko konsultantu piedāvātajiem "Parex" restrukturizācijas variantiem izvēlējās to, kas paredz labo aktīvu izdalīšanu jaunā uzņēmumā. Šis plāns vēl jāapstiprina Eiropas Komisijā.
Ar starptautisko konsultantu "Nomura" noslēgts līgums par "Parex" restrukturizācijas plāna izstrādi un ieviešanu. Tāpat konsultants organizēs "Parex bankas" un restrukturizācijas rezultātā izveidoto vienību pārdošanu.
Patlaban 76,6% "Parex bankas" akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, bet 19,7% - ERAB.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
