Jūrmalas pilsētas dome tā saukto "tūristu nodevu", kas paredz, ka viesiem par nakšņošanu viesnīcās un citās viesu izmitināšanas vietās ir jāmaksā konkrēta naudas summa par vienu nakšņošanas reizi, atjaunot neplāno tās sarežģītās administrēšanas dēļ, pastāstīja domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Aile.
Viņa informēja, ka Jūrmalā savulaik bija nodeva par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu jeb tā sauktais "spilvena nodoklis" tiem viesiem, kuri izmantoja maksas naktsmītnes Jūrmalas administratīvajā teritorijā. "Nodeva bija spēkā no 2000.gada līdz 2013.gadam. Sākotnēji nodeva bija 20 santīmu (28 centu) apmērā par diennakti vai pieci lati (7,11 eiro) personām, kuras atpūtas mītnēs uzturējās ilgāk par mēnesi. 2013.gadā nodeva par vienu uzņemto tūristu diennaktī bija 70 santīmi (viens eiro) viesnīcās un viesu mājās dzīvojošajiem, 25 santīmi (36 centi) rehabilitācijas un kūrortārstniecības iestādēs dzīvojošajiem, kā arī 15 santīmi (21 cents) tiem, kas apmetušies kempingos un jauniešu tūrisma mītnēs," pastāstīja Aile.
Pēc viņas teiktā, pašvaldības ieņēmumi no nodevas piemērošanas bija vairāku desmitu tūkstošu apmērā, piemēram, 2010.gadā – 53,9 tūkstoši latu (76,69 tūkstoši eiro), 2011.gadā – 84,6 tūkstoši latu (120,37 tūkstoši eiro), 2012.gadā – 60,7 tūkstoši latu (86,37 tūkstoši eiro), 2013.gadā – 71,8 tūkstoši latu (102,16 tūkstoši eiro).
Tomēr 2013.gada oktobrī Jūrmalas pilsētas dome lēma par nodevas atcelšanu – galvenokārt tāpēc, lai atslogotu tūrisma nozares uzņēmumus un pašvaldību no pietiekami sadrumstalotās un sarežģītās nodevas administrēšanas. Aile arī atzīmēja, ka tas kalpoja arī kā viesmīlības žests kūrortpilsētas viesiem - līdzīgi iebraukšanas nodevas atcelšanai Jūrmalas pilsētā ārpus aktīvās vasaras sezonas (no 1.oktobra līdz 30.aprīlim).
Viņa arī uzsvēra, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldība neplāno atjaunot nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu, prioritāri strādājot uz pilsētas infrastruktūras un tūrisma produktu attīstību, lai veicinātu uzņēmējdarbību un nodarbinātību pašvaldības teritorijā, kas atgriežas pašvaldības makā iedzīvotāju ienākumu nodokļa veidā. "Tāpat pašvaldība aktīvi strādā ar stratēģiskajiem tūrisma tirgiem Skandināvijā, Vācijā, kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā, arī Krievijā, lai Latvijas vienīgo kūrortpilsētu apmeklētu aizvien vairāk viesu. Un atkal – tūrisms, it īpaši veselības tūrisms kā eksportprece ar augstu pievienoto vērtību, nes atdevi valsts ekonomikai kopumā," pauda Aile.
Jau vēstīts, ka arī Rīga tuvākajā laikā neplāno ieviest tā saukto "tūristu nodevu". Par šādas nodevas ieviešanu Rīgā tiek runāts ik pa laikam, jo tā ir ierasta prakse citās Eiropas pilsētās, tomēr sarunas nekad nav bijušas nopietnākas par konsultāciju līmeni.
Tāpat vēstīts, ka no 2016.gada 1.janvāra Lietuvas otras lielākās pilsētas Kauņās viesiem par nakšņošanu viesnīcās un citās viesu izmitināšanas vietās būs jāmaksā tā sauktais spilvenu nodoklis - 0,5 eiro par vienu nakšņošanas reizi.
Rosinājumu otrdien atbalstīja Kauņas pilsētas dome. Tiek plānots, ka jaunais nodoklis pilsētas budžetā ienesīs apmēram 200 tūkstošus eiro, informēja pilsētas pašvaldība.
"No tā sauktā spilvenu nodokļa iegūtā nauda tiks izlietota, uzlabojot Kauņas tūrisma infrastruktūru, reklamējot pilsētu ārvalstīs un palielinot tās konkurētspēju. Tādēļ mēs varēsim piesaistīt vairāk tūristu," sacīja Kauņas vicemērs Simons Kairis.
Pašvaldība ir paziņojusi, ka nodoklis ar laiku var tikt paaugstināts līdz vienam eiro par nakšņošanas reizi.
Šāda veida nodokli Lietuvā ir noteikusi piejūras kūrortpilsēta Palanga un SPA kūrortvietas Druskininki un Birštone. Tā ieviešanu apsver arī valsts galvaspilsēta Viļņa.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
