Kā prominences Latvijā soda par braukšanu reibumā  (51)

2011.gada 8.aprīļa vakarā policija aizturēja 7.Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi, kurš atgriezās no medību pasākuma, un, kā vēlāk izrādījās, pie stūres bija sēdies 1,9 promiļu alkohola reibumā. Straume, kurš bija partiju apvienības TB/LNNK biedrs, pēc notikušā no partijas izstājās un Jūrmalas izolatorā izcieta 10 diennakšu sodu. Šīs dienas viņš pēc tam nodēvēja par dvēselisku ceļojumu.

"Šeit bija iespēja izdzīvot visu dzīvi, un es šobrīd jūtos godīgs pats pret sevi," aģentūrai LETA tolaik uzsvēra Straume. Ieslodzījumā viņš arī sarūpēja dāvanu sievai kāzu jubilejā - ar roku rakstītu dzejoļu krājumu "Cietumnieka intīmās piezīmes".

Pēc policijas sniegtās informācijas, 8.aprīļa vakarā ap plkst.21:15 Straume braucis ar savu trīs gadus veco luksusa tipa apvidus auto "Infiniti QX56", kad viņu autoceļa Rīga-Ventspils 65.kilometrā aizturējusi patruļa. Straumes auto apturēts, jo bija "konkrētas aizdomas", ka tā vadītājs varētu būt alkohola reibumā. Pēc neoficiālas informācijas, medību pasākuma laikā noticis konflikts, un kāds no Straumes medību biedriem anonīmi ziņojis policijai, ka pie konkrētā auto stūres atrodas iereibis cilvēks. Šo versiju apstiprināja Tukuma policijas oficiāli sniegtā informācija, ka Straumes džips uzmanību piesaistījis tādēļ, ka saņemts kāda iedzīvotāja zvans, lai pievēršot uzmanību šim auto.

Intervijā Latvijas Televīzijai Straume pastāstīja, ka 8.aprīļa vakarā, kad viņš tika aizturēts, varējis palikt pie drauga Talsu pusē, bet esot bijis nepieciešams palīdzēt kādam tuvam cilvēkam, tāpēc arī esot riskējis. Ekspolitiķis pauda pateicību policistiem, kuri ļoti savlaicīgi noformēja visas lietas, un viņš varēja palīdzēt šim cilvēkam.

Taujāts, vai kāds no medību biedriem viņu iegāzis un ziņojis policijai, Straume tēlaini atbildēja, ka savulaik dzirdējis teicienu - "ja tu esi dzenis šajā dzīvē, tad šajā dzīvē balts gulbis tu nekad nebūsi". "Lai visi ir mierā ar sevi, jo dzeņu populācija ir neizmirstoša," sacīja Straume.

Uz jautājumu, vai ieslodzījumā pavadītajā laikā notikusi arī kāda politisko grēku nožēla, Straume atzina: "Tāpēc jau man šobrīd ir jāvāc dvēsele, ka es biju tur augšā. Augšā varas ešelonos cilvēkam ir ļoti grūti palikt cilvēkam, tāpēc man tagad tas ir jāatstrādā, pašam ar sevi jātiek galā. Man būs ko teikt arī par to, kas notiek sabiedrībā, es esmu bezpartejisks, neesmu valdēs un padomēs, esmu brīvs un es runāšu," sacīja Straume. Arī no partijas TB/LNNK viņš izstājies, jo vēlējies atbrīvoties un būt brīvs no statūtiem un politiskajām intrigām.

Atstājot izolatoru, Straume solīja, ka vairāk nekad mūžā pie stūres dzērumā nesēdīšoties, un aicināja to nedarīt arī citus autobraucējus.

1999.gadā Sedas pilsētas domes priekšsēdētāja amatu nācās zaudēt Jurim Nātram, kuru policija divas reizes bija pieķērusi vadām automašīnu alkohola reibumā.

Valkas rajona tiesa Nātram par atkārtotu automašīnas vadīšanu alkohola reibumā piesprieda  600 latu  naudas sodu un uz diviem gadiem atņēma autovadītāja tiesības.

Pirmo reizi Nātra tika aizturēts 1999.gada 29.septembrī, kad viņš Strenčos uzbrauca kādai automašīnai. Viņa asinīs todien tika konstatētas 0,74 promiles alkohola. Otro reizi Nātra alkohola reibumā pie automašīnas stūres tika aizturēts tā paša gada 1.oktobrī, kad viņa asinīs konstatēja 1,29 promiles alkohola.

Turklāt 30.septembrī Nātra bija redzēts ar automašīnu braukājam Valkā, kur notika rajona padomes sēde, uz kuru gan Nātra neieradās. Cilvēki bijuši izbrīnīti par to, ka jau otrajā dienā pēc negadījuma izraisīšanas Nātra atkal vadījis automašīnu.

2007.gada februāra rītā toreizējā deputāta Dzintara Jaundžeikara (LPP/LC) dēla, tolaik 18 gadus vecā Pētera vadīto auto apturēja ceļu policija. Policistiem radās aizdomas, ka viņš pie stūres sēdies narkotisko vielu reibuma stāvoklī, un jauneklis tika nogādāja Narkoloģijas valsts aģentūrā.

Jaundžeikars toreiz uzstāja, ka nelegālas vielas nav lietojis, tomēr laboratorijas analīzes viņa organismā atklāja sintētiskās narkotikas "ecstasy" pēdas.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa atzina Jaundžeikaru par vainīgu automašīnas vadīšanā narkotisko vielu ietekmē un viņam par to noteica administratīvo arestu uz 11 diennaktīm, 500 latu naudas sodu un uz diviem gadiem atņēma autovadītāja apliecību.

Jaundžeikars spriedumu pārsūdzēja un prasīja tā izpildi apturēt, lai gadījumā, ja augstākā tiesu instance atzītu, ka viņš inkriminētajā nodarījumā nav vainīgs, viņam nenāktos izciest administratīvo arestu, taču tiesa šo lūgumu noraidīja. Līdz ar to viņš piespriesto sodu izcieta.

Vēlāk arī Augstākās tiesas Senāts atzina Jaundžeikaru par vainīgu automašīnas vadīšanā narkotisko vielu reibuma stāvoklī.

2007.gada sākumā tika aizturēts arī  Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tērpu autors, modes mākslinieks Aleksandrs Bibergals. Policijai radās aizdomas, ka viņš automašīnu vadījis narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, un šajā nodarījumā viņu par vainīgu atzina Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa.

Bibergalu "iegāza" psihotropās vielas - klonazepāms, kura lietošanu pēc ārsta norādījuma viņš nenoliedza, un fenobarbitāls, kas atrodams bezrecepšu nomierinošos medikamentos, piemēram, korvalolā un valokordīnā. Arī tos viņš lietojis, taču nav iedomājies, ka par to var zaudēt autovadītāja apliecību. "Tā kā alkoholu nevaru lietot, jo nākamajā rītā parasti agri jāceļas, es reizēm lietoju nomierinošus līdzekļus," laikrakstam "Diena" tolaik atzina Bibergals.

Pirmās instances tiesa Bibergalu sodīja ar desmit diennakšu arestu un 500 latu naudassodu. Tāpat viņam uz diviem gadiem tika atņemtas tiesības vadīt automašīnu. Šo spriedumu viņš pārsūdzēja. Administratīvā apgabaltiesa Ziemeļu rajona tiesas spriedumu atcēla un atzina, ka Bibergals auto vadījis nevis, būdams narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, bet gan reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu iespaidā. Par to viņam tika piespriests 30 latu naudassods.

Bibergals gan desmit diennakšu arestu izcieta uzreiz pēc pirmās instances tiesas sprieduma paziņošanas, jo uz izolatoru tika konvojēts no tiesas zāles. "Tas bija šausmīgi, paņēma kā tādu "kriminal-inform"," tolaik komentēja Bibergals, izolatoru atceroties kā telpu bez logiem ar koka lāvu un pustumsu, pastaiga dienā bijusi 15 minūtes.

Par šo kaitējumu un nepamatotām apsūdzībām viņš vēlējās no valsts piedzīt 50 000 latu kompensāciju, taču tiesa viņam lika par prasības iesniegšanu maksāt aptuveni 800 latu valsts nodevu, ko mākslinieks noteiktā termiņā nesamaksāja. Līdz ar to prasība izskatīšanai netika pieņemta.

Iepriekš plašu sabiedrības uzmanību un kritiku izpelnījās  bijušā  Valmieras rajona padomes priekšsēdētāja Jāņa Miglava rīcība, kurš iereibis vadīja auto un 1999.gada 1.augusta vakarā Valkas rajona Strenčos notrieca 18 gadus veco Sanitu un no notikuma vietas aizbēga, atstājot viņu bez palīdzības, tāpēc meitene nomira.

Miglavam par neziņošanu par notikušo avāriju administratīvā kārtā uz diviem gadiem tika atņemtas autovadītāja tiesības. Tiesības viņš atguva 2002.gadā. Pēc tam Miglavs, atkal būdams alkohola reibumā, iekļuva satiksmes negadījumā - viņa auto sadūrās ar piena savākšanas automašīnu, par ko autovadītāja tiesības atkal zaudēja.

Savukārt tikai trešajā reizē līdz tiesai nonāca pret Miglavu par meitenes notriekšanu ierosinātā krimināllieta, jo Valkas rajona prokuratūra to divas reizes nolēma izbeigt nozieguma sastāva trūkuma dēļ. Meitenes vecāki šos lēmumus pārsūdzēja, un lieta nonāca tiesā.  Apsūdzības uzturēšanu pēc tam uzticēja Limbažu rajona prokuratūrai.

Cietusī - notriektās meitenes māte -, kā arī prokurore uzstāja, ka Miglavs notikuma brīdī bijis alkohola reibumā, taču viņš pats apgalvoja, ka negadījuma dienas rītā izdzēris apmēram 50-100 gramus alkohola, līdz ar to negadījuma brīdī neesot bijis reibumā. Dažus gadus pēc avārijas - 2003.gadā - Miglavs kādu laiku pavadīja Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā, kur viņu nogādāja ar diagnozi - dzēruma delīrijs. Kāda sieviete viņu bija atradusi guļam bezsamaņā bez apaviem netālu no Valmieras "Komjauniešu" kalniņa.

Krimināllietā tiesa atzina Miglavu par vainīgu un piesprieda reālu cietumsodu uz trim gadiem. Miglavam līdz sprieduma spēkā stāšanās laikam tika nolemts saglabāt līdzšinējo drošības līdzekli - parakstu par dzīvesvietas nemainīšanu. Viņš tika apcietināts 2005.gada 20.aprīlī - tikai pēc tam, kad Augstākās tiesas Senāts rīcības sēdē noraidīja Miglava kasācijas sūdzību, atstājot spēkā Vidzemes apgabaltiesas 2005.gada 22.februāra spriedumu - brīvības atņemšanu uz trīs gadiem, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz trīs gadiem.

Pirmās instances tiesa - Valkas rajona tiesa - Miglavam piesprieda nosacītu sodu uz četriem gadiem un noteica autovadīšanas aizliegumu un trim gadiem.

Viņš gan cietumā piespriesto trīs gadu vietā pavadīja nedaudz vairāk nekā pusotru gadu, jo par labu uzvedību viņš no ieslodzījuma tika atbrīvots 2006.gada beigās.

1998.gada 8.novembrī uz Rīgas -Tallinas šosejas netālu no Skultes notika avārija - saskrējās aktiera Jāņa Paukštello vadīta automašīna "Ford Scorpio" un automašīna "Ford Sierra", kuras vadītājs gāja bojā notikuma vietā, bet bez apgādības palika divi 1991. un 1996.gadā dzimuši bērni.

Paukštello ar automašīnu "Ford Scorpio" devās Rīgas virzienā un uz apledojušā ceļa, veicot apdzīšanas manevru, iebrauca pretējā braukšanas joslā. Aktieris pie stūres bija vieglā alkohola reibumā, kas pārsniedz pieļaujamo normu - 0,5 promiles.

1999.gada 29.jūnijā Limbažu rajona tiesa piesprieda Paukštello brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, sodu izciešot nosacīti, ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem. Uz vienu gadu aktierim tika atsavinātas transportlīdzekļa vadītāja tiesības.

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka avāriju izraisīja Paukštello, neuzmanīgi veicot apdzīšanas manevru. Apdzīšanas laikā šoseja bija slidena, taču arī izvēlētais braukšanas ātrums - 120 kilometri stundā - bija pārāk liels.

Paukštello tika apsūdzēts pēc toreizējā Kriminālkodeksa 213.panta 2.daļas par transporta līdzekļu kustības drošības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā cietušais gājis bojā. Pēc šī panta personu bija iespējams sodīt ar brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem ar transporta līdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tās.

Apelācijas sūdzību, ko par Limbažu rajona tiesas spriedumu iesniedza cietusī, viņa pati atsauca, tāpēc notiesājošais spriedums stājās spēkā.

2002.gadā toreizējam Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas  deputātam Jānim Ādamsonam par braukšanu dzērumā tika atņemtas autovadītāja tiesības uz gadu un piespriesta 350 latu soda nauda.

Savu piekrišanu deputāta sodīšanai tolaik deva arī Saeima.

Ādamsons avāriju izraisīja 2002.gada 16.aprīlī, Rīgā, Vienības gatvē iestūrējot priekšā braucošajā automašīnā. Policija tolaik informēja, ka automašīna "Nissan", kurā ietriecās Ādamsona vadītais "Suzuki", ietriecās vēl vienā priekšā braucošā automašīnā, kura no ceļu satiksmes negadījuma vietas aizbraukusi.

Ādamsons neskaidrā rokrakstā paskaidrojumā norāda, ka priekšā braucošā automašīna strauji nobremzējusi un viņš iebraucis tai aizmugurē.

Inspektors, kurš fiksēja notikušo, savā ziņojumā paskaidro, ka sarunas laikā no Ādamsona sajutis alkohola smaku un piedāvājis viņam veikt medicīnisko pārbaudi uz vietas pieaicināto klātbūtnē, kam Ādamsons piekritis.

Ādamsons savu vainu atzina. Politiķim pēc notikušā tika veiktas vairākas ekspertīzes, un pēdējā no tām uzrādījusi 2,12 promiles alkohola asinīs.

Ādamsons pēc avārijas apgalvoja, ka dienas vidū izdzēris 100 gramus konjaka "Metaxa". Savukārt medicīniskās pārbaudes protokolā alkohola ietekmes noteikšanai minētas vairākas pazīmes, kas liecina, ka deputāts bijis krietni iereibis.

Viņš arī neesot varējis precīzi pieskarties ar pirkstu degungalam.

Iespējams, reibumā izraisīta avārija un apdrošinātāja naudas izkrāpšana, bija iemesls, kura dēļ apsūdzība uzrādīta 10.Saeimas deputāta krēslu ieņēmušajam bijušajam Garkalnes novada mēram Jurim Silovam (SC) un viņa dzīvesbiedrei Jeļenai. Krimināllieta par krāpšanu joprojām atrodas izskatīšanā tiesā, bet Silovs šā gada vasarā notikušajās pašvaldību vēlēšanās ievēlēts Garkalnes novada domē.

TV3 raidījums "Nekā personīga" 2011.gada pavasarī ziņoja: Silovs apsūdzēts par to, ka laikā, kad pildīja Garkalnes novada domes priekšsēdētāja pienākumus, slēpis pēdas avārijai, ko izraisīja ar dienesta automašīnu. Raidījums vēstīja, ka Silovs notikušajā iesaistījis arī sievu un izmānījis apdrošināšanas atlīdzību. Pēc tam, kad šīs ziņas nonāca atklātībā, Silovs nolika Saeimas deputāta mandātu.

TV raidījums ziņoja, ka avārija notikusi ar pilnīgi jaunu "Toyota Land Cruiser", ko dome bija iegādājusies par iedzīvotāju naudu - ap 30 000 latu. Ar melno džipu braucis galvenokārt Silovs pats - arī liktenīgajā dienā, dodoties mājās Upesciemā no kādām svinībām. Silovam auto neesot izdevies savaldīt, un tas ietriecās kokā. Iespējams, bailes tikt pieķertam, braucot reibumā, bijušas iemesls, kāpēc Silovs apgalvojis, ka avārijas brīdī pie stūres nav sēdējis viņš, bet gan sieva Jeļena.

Apdrošinātājs nelabotu auto par savu naudu, ja zinātu, ka sadursmes brīdī to vadījis autovadītājs alkohola reibumā. Aculiecinieki stāstījuši, ka Silova dzīvesbiedre automašīnā nav bijusi un viņa ieradusies notikuma vietā īsi pēc notikušā.

Sasistā automašīna tikusi rūpīgi slēpta. Notikušais nebūtu nācis gaismā, ja kāda domes amatpersona "Wess Motors" pagalmā neuzietu un nenofotografētu pamatīgi apskādēto dienesta auto. Silovs bija pratis sarunāt ar auto dīleri un, kamēr auto laboja, tā vietā brauca tieši ar tādu pašu "Toyota" džipu. Pat numura zīmes bijušas līdzīgas, lai domē neviens blēdīšanos nepamanītu.

Zaudējumus atlīdzināja par domes naudu. Vērīgā amatpersona vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, kas konstatēja, ka notikusi krāpšana, un pēc piekritības lieta nonāca Ekonomikas policijā.