Kalviņš: zinātnieki dibinās savu intelektuāļu partiju  (112)

"Bija mēģinājumi radīt biznesmeņu partiju, bet tur varbūt nepietika tās mentālās un intelektuālās kapacitātes," sacījis Kalviņš.

Viņš atzinis, ka no šīs valdības vairs negaida neko. "Vai šogad valsts jel ko ir plānojusi, lai veicinātu inovācijas? Nē, kārtējo reizi nav ievērota likuma prasība par zinātnes finansējuma palielināšanu ik gadu par 0,15 procentiem. Finansējums zinātnei nav samazinājies – kopumā tie ir 16 miljoni latu tāpat kā pērn, bet zinātniskiem un tehnoloģiskiem virzieniem, kas ir spēcīgi un parādījuši sevi pasaules arēnā, katru gadu finansējumu samazina. Bet vairāk vai mazāk humanitāriem virzieniem, kur nav tādas pievienotās vērtības, finansējumu palielina," laikrakstam klāstīja zinātnieks.

"Ilgtermiņā mums ir visai maz iespēju izdzīvot kā neatkarīgai valstij, ja mums nebūs iespēja nodrošināt valsts iedzīvotājiem darbu un dzīvošanas iespējas Latvijā. Ja cilvēku izbraukšana turpināsies, Latvija paliks tukša un nebūs vairs cīniņu par valsts valodu, jo nebūs kam cīnīties. Situāciju var glābt, tikai pavēršot Latviju uz ekonomiskās izaugsmes pusi," skaidrojis Kalviņš.

Pēc zinātnieka domām, valsts attīstībai nepieciešama resursu koncentrēšana megaprojektiem gan zinātnē, gan tehnoloģijās un ekonomikā. "Latvijas valstij jānosaka savas prioritātes. Ja zinātnes prioritātes neatbilst valsts ekonomiskās attīstības prioritātēm, ir nesaskaņota darbība," viņš norādījis.

"Mums, inteliģences pārstāvjiem, it sevišķi tehniskajai inteliģencei, ir pienākums pārtraukt šo klusēšanu un sākt uzbrukumu valdošajai elitei, kas pati savu darbību vērtē ļoti augstu un slavē sevi uz katra stūra. Bet, ja jau valdošie ir rīkojušies pareizi, tad kāpēc mēs esam pēdējā vietā Eiropā gan ekonomiski, gan inovāciju ziņā? Mana prognoze par iekšzemes kopprodukta pieaugumu nākamajā gadā – ja tā turpināsim, būs nulle vai pat mīnusi. Tāpēc vajag reformas, kas attīstīs to, kam ir attīstības potenciāls," savu nostāju skaidrojis zinātnieks.