Jautāts, vai viņš "raugoties šodienas acīm" lūgtu valdības palīdzību, Kargins atbildēja kategoriski – "Nē! Nekad dzīvē!". Baņķieri neapmierina pašreizējais valdības plāns sadalīt kredītiestādi divās daļās, visus labos aktīvus apvienojot jaunajā bankā, bet sliktos atstājot "Parex bankā".
Viņš lēmumu lūgt valdības palīdzību 2008.gada rudenī sauc par lielāko kļūdu, "ka mēs ar valsti uzsākām biznesu, kaut ko pastāstījām valstij".
"Pēc pirmās sarunas ar valsti noguldījumu apjoms samazinājās par kādiem 50 miljoniem latu nākamajā dienā. Kad prasījām garantijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Irēna Krūmane paziņoja, ka no bankas aizplūduši miljoniem noguldījumu. Valsts jau neieguldīja, lai segtu kaut kādus zaudējumus, bet aizplūdušos noguldījumus," klāstījis Kargins.
Viņš arī norādījis, ka bankas sadalīšanas rezultātā viņš un otrs līdzīpašnieks Vitālijs Krasovickis zaudētu 52 miljonus latu, kas ir subordinētais kapitāls. Viņš laikraksta atkārtoti uzsvēris, ka restrukturizācijas plāna pieņemšanas gadījumā to apstrīdēs tiesā.
Jau vēstīts, ka valdība pirms nedēļas no diviem starptautisko konsultantu piedāvātajiem "Parex" restrukturizācijas variantiem izvēlējās to, kas paredz labo aktīvu izdalīšanu jaunā uzņēmumā. Šis plāns vēl jāapstiprina Eiropas Komisijā.
Ar starptautisko konsultantu "Nomura" noslēgts līgums par "Parex" restrukturizācijas plāna izstrādi un ieviešanu. Tāpat konsultants organizēs "Parex bankas" un restrukturizācijas rezultātā izveidoto vienību pārdošanu.
Patlaban 76,6% "Parex bankas" akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, bet 19,7% - ERAB.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
