Koalīcija pirmdien vēl nav vienojusies jautājumā par iespējamu jaunu brīvdienu ieviešanu, pirmdien pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
"Nolēmām nesteigties un šonedēļ nekā neatbalstīsim. Turpināsim diskusijas koalīcijā," teica Dombrovskis.
Premjers uzsvēra, ka jaunas brīvas dienas ieviešanai jāizvērtē ietekme uz tautsaimniecību un valsts budžetu. Pēc Ekonomikas ministrijas sniegtās informācijas, šāda ietekme esot negatīva.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līderis Raivis Dzintars piekrita, ka jaunas brīvdienas ieviešana ir dārgs prieks, tāpēc ļoti svarīgi esot, kuru tieši dienu vispirms nosaka par brīvdienu. Dzintars uzsvēra, ka prioritāri par tādu dienu būtu jānosaka 11.novembris.
"Tas vislabāk kalpotu iedzīvotāju saliedēšanai, jo šajā dienā visā Latvijā dažādu vecumu un tautību cilvēki saliedējas par vienu mērķi, par vēsturiskiem simboliem.
Runājot par Zatlera reformu partijas (ZRP) Saeimas frakcijas ierosinājumu grozīt Darba likumu, lai piedāvātu vienu īpašu brīvu dienu, kas varētu tikt izmantota pēc katra darbinieka reliģiskajiem vai ģimenes ieskatiem, Dzintars atzina, ka nesaskatot tur nekā slikta pēc būtības, bet jāizvērtē esot prioritātes, lai brīvdiena būtu 11.novembris, jo pēc izvēles dažam labam tas varētu būt arī 9.maijs.
ZRP pirmdien koalīciju iepazīstināja ar savu piedāvājumu. Tas paredz, ka, piemēram, pareizticīgie un vecticībnieki šo dienu varētu izmantot 7.janvārī, savukārt katoļi - 15.augustā, ebreji - savos reliģiskajos svētkos, skaidroja ZRP pārstāve Daiga Holma.
ZRP norāda, ka tādējādi katram tiktu nodrošināta brīva iespēja svinēt sev nozīmīgu svētku dienu. Tādējādi arī no darba devēju viedokļa nebūtu tik sarežģīti nodrošināt nepārtrauktu darba ritmu, jo, piemēram, par minēto svētku dienu varētu vienoties, noslēdzot darba līgumu.
Jau šobrīd likuma "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" 1.pantā par svētku dienām ir noteikts, ka pareizticīgie, vecticībnieki un pie citām konfesijām piederošie ticīgie Lieldienas, Vasarsvētkus un Ziemassvētkus atzīmē šo konfesiju noteiktajās dienās.
ZRP norāda, ka šādā veidā valsts jau šobrīd ir izcēlusi šo svētku nozīmi, ņemot vērā ievērojamo Latvijā dzīvojošo pareizticīgo un vecticībnieku skaitu. Vienlaikus šī norma tomēr esot ļoti neskaidra un grūti piemērojama. Tādēļ nepieciešams risinājums, lai katrs cilvēks varētu pilntiesīgi svinēt sev nozīmīgus svētkus.
Šajā darba grupā varētu tikt izvērtēts arī Valsts prezidenta paustais atbalsts pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētku noteikšanai par svētku dienu.
Izvērtējot abus šos priekšlikumus, būs iespējams rast dažādām reliģiskām konfesijām, Latvijā dzīvojošajām mazākumtautībām, kā arī darba devējiem atbalstāmāko risinājumu. "Uzskatām, ka šis ierosinājums ir plaši jāizdiskutē ar dažādām sabiedrības grupām, tostarp mazākumtautību pārstāvjiem un reliģisko konfesiju vadītājiem," norādīja Holma.
Apvienības "Saskaņas centrs" frakcija izskatīšanai Saeimā 1.martā atkal ir sagatavojusi grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", rosinot noteikt pareizticīgo Ziemassvētkus 7.janvārī par svētku dienu.
Šo ierosinājumu neatbalsta "Vienotības" un VL-TB/LNNK deputāti, savukārt atbalstu pauduši Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji.
Pērn decembrī Saeima kārtējo reizi šādus SC rosinātos grozījumus noraidīja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
