Koalīcija skeptiska par ierobežojumiem kandidēt EP vēlēšanās

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis norādīja, ka tas esot populisms un ka ZZS šo ierosinājumu neatbalstīs.

Apvienības "Vienotība" frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis atgādināja, ka jau iepriekš šādi ierosinājumi bijuši un tie noraidīti, tādēļ, viņaprāt, būtu jāsaglabā konsekvence un jārēķinās arī ar šī jautājuma juridisko pusi. Pēc viņa domām, visticamāk, ka "Vienotības" frakcija šo priekšlikumu neatbalstīs, tomēr šis jautājums vēl tikšot izvērtēts frakcijā.

Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne ("Vienotība") pagaidām atturējās paust savu viedokli, norādot, ka esot par šo jautājumu jāizrunājas ar kolēģiem.

Savukārt deputāts Kārlis Šadurskis ("Vienotība"), kurš pats drīz var kļūt par Eiroparlamenta deputātu, norādīja, ka šis jautājums ir jāizvērtē juristiem, jo pieņemtajām likumu normām esot jābūt samērīgām. "Ir jāizvērtē šāda priekšlikuma pieņemšanas riski un vai patlaban komunistiska pagātne ir kāds būtisks apdraudējums Latvijas pārstāvniecībai Eiropā," teica Šadurskis.

VL-TB/LNNK norāda, ka saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem vēlēšanu likumiem ir atšķirīgi ierobežojumi kandidātiem, kas pretendē uz vietu Saeimā, un kandidātiem, kas pretendē uz vietu Eiropas Parlamentā. Ja Saeimas vēlēšanās bijušiem čekistiem un "Interfrontes" aktīvistiem liegts kandidēt, tad EP vēlēšanās tas ir atļauts.

Rezultātā šobrīd EP Latviju pārstāv arī bijusī "Interfrontes" līdere Tatjana Ždanoka un pēdējais Latvijas Komunistiskās partijas vadītājs Alfrēds Rubiks, kurš turklāt tiesāts par likumīgās Latvijas valsts varas vardarbīgas gāšanas organizēšanu, kā rezultātā vairāki cilvēki zaudēja dzīvību, savus motīvus skaidro VL-TB/LNNK.

VL-TB/LNNK uzskata, ka šāda situācija nav pieļaujama. "Ir amorāli un neloģiski, ka cilvēki, kas aktīvi cīnījušies pret Latvijas neatkarības atjaunošanu, šobrīd var uzdoties par Latvijas interešu pārstāvjiem EP, bieži vien rīkojoties pretēji Latvijas nacionālajām interesēm," teikts VL-TB/LNNK frakcijas izplatītajā paziņojumā.

Iesniegtie priekšlikumi paredz papildināt EP vēlēšanu likuma 5.panta 1.daļu ar jaunu 6. un 7.punktu, kas nosaka, ka EP vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātu un Eiropas Parlamentā nevar ievēlēt personu, kura Latvijā ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki, vai bijusi PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks, izņemot personu, kura bijusi tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieks. Tas attiektos arī uz personām, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.

Kā ziņots, šādus ierobežojumus TB/LNNK mēģināja ieviest jau 2004.gadā, bet toreiz Saeima atzina, ka jaunu ierobežojumu ieviešana būtu analizējama, ņemot vērā tiesiskās paļāvības principu, turklāt būtu praktiski neiespējami konstatēt, vai citu Eiropas Savienības valstu pilsoņi, kuri Latvijā kandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ir "ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki".