Foto: LETA
Daži no valdošās koalīcijas pārstāvjiem daļēji atzīst trūkumus reformu īstenošanas gaitā, uz ko norāda Eiropas Komisijas (EK) pārskata misija, savukārt politiķi neuzskata, ka domstarpības koalīcijā kavē reformas. Vienlaikus politiķi uzsver jau paveikto un to, ka darbs turpina virzīties uz priekšu.

Reformu partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Demiters, kuram vēl nav bijis iespējas iepazīties EK misijas ziņojumu, uzsvēra, ka pirms komentāru sniegšanas būtu precīzi jāzina, par kurām reformām Eiropas Savienības pārstāvji runā. Viņš piekrīt, ka darbs pie minētajiem Būvniecības likuma grozījumiem Saeimas atbildīgajā komisijā prasījis ļoti ilgu laiku. Arī citu reformu veikšana nenorisinās viegli, un "ceļš nav rozēm kaisīts".

Taču kā ļoti būtisks parlamenta sasniegums ir jāmin programmas apstiprināšana, kas paredz vairāku gadu garumā iedzīvotāju ienākuma nodokli samazināt par 5% līdz 2015.gadam, akcentēja Demiters.

"Vienotības" frakcijas priekšsēdētāja vietniece Lolita Čigāne norādīja, ka ir vērts paskatīties uz konkrētiem jautājumiem, kas saistīti ar šo ziņojumu. Piemēram, nepieciešamību risināt situāciju sociālās nevienlīdzības jomā atzinušas visas koalīcijas partijas, savukārt Finanšu ministrija nākusi klājā ar konkrētiem priekšlikumiem minimālās algas palielinājumam no nākamā gada, kā arī nepaliekamā minimuma diferencēšanai.

Savukārt izglītības jomā bija skaļi reformu pieteikumi, bet trūcis sistemātiskās darbības, sacīja Čigāne, paužot cerību, ka jaunais izglītības un zinātnes ministrs situāciju mainīs. Tikmēr valsts pārvaldības reformas tiešām ir kavējušās, atzina politiķe. Viņa gan akcentēja arī pozitīvo šajā ziņojumā - veiksmīgu budžeta izstrādi. Kopumā ziņojumā neesot nekā tāda, ko politiķi nebūtu apzinājuši, līdz ar to tas būšot papildu stimuls šo jautājumu risināšanai, rezumēja "Vienotības" pārstāve.

Arī neatkarīgais deputāts Klāvs Olšteins norādīja, ka precīzāku vērtējumu varēs sniegt pēc iepazīšanās ar ziņojumu. Reformu veikšanas process nav apstājies, bet jāņem vērā, ka koalīcijas valdībās darba process nenotiek ātri. Politiķis jau iepriekš norādījis, ka reformas, piemēram, augstākās izglītības jomā, tika virzītas nepareizā veidā un izvēloties nepareizu taktiku.

Olšteins norādīja uz pozitīvajiem reformu piemēriem demogrāfijas jomā, kā arī izmaiņām Būvniecības likumā. Pēdējās ļaus Latvijai pacelties rangā Pasaules bankas pētījumā "Doing Business". Šodien Saeimā tika atbalstīti nozīmīgi grozījumi Publisko iepirkumu likumā. Pie frakcijām nepiederošie deputāti gribētu redzēt straujāku reformu veikšanu maksātnespējas jomā.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis arī norādīja, ka ar ziņojumu pagaidām nav iepazinies, tomēr viņš neuzskata, ka dažādi viedokļi koalīcijas partneru starpā kavē reformu īstenošanu.

Arī viņš uzsvēra, ka darbs sociālās nevienlīdzības jautājumu risināšanas jomā jau notiek, ir arī izveidota darba grupa, kurai būs jānāk klājā ar priekšlikumiem situācijas uzlabošanai. Arī dažādi jautājumi izglītības jomā, kas joprojām ir atvērti, līdz ar jaunā ministra stāšanos amatā varētu tikt risināti, piebilda Cilinskis.

Kā ziņots, EK pārskata misija, kas šonedēļ viesojās Latvijā, savā ziņojumā norāda uz būtiskiem trūkumiem Latvijā īstenotajās reformās un sola sekot līdzi to īstenošanai.

"Rodas iespaids, ka svarīgākās reformas, kuru īstenošanā pastāv būtisks konfrontācijas risks starp koalīcijas partneriem vai kuras skar ietekmīgas interešu grupas, ir iesaldētas, turpretī mazāk strīdīgās tiek virzītas uz priekšu. Lēmumu procedūra par svarīgām reformām ir gara, īpaši svarīgu juridisku tekstu izskatīšana Saeimā (piemēram, Būvniecības likums, Maksātnespējas likums, Komerclikums, Civillikums u.c.)," norādīts misijas ziņojumā. Tajā secināts, ka pēc aizdevuma programmas slēgšanas īstenotās politikas novērtējums nav viennozīmīgs.

Nepieciešamo reformu programmā iekļauta efektīvāka sociālo pabalstu saņēmēju mērķgrupu noteikšana un iedarbīgāka sociālā politika jau no 2014.gada budžeta, pamatojoties uz drīzumā publicējamā Pasaules Bankas pētījuma rezultātiem. Ierosinātie pasākumi augstākajā un profesionālajā izglītībā, kā arī plānotā zinātnisko institūciju izvērtēšana sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomi ir atzīstami soļi.

Tomēr pasākumu īstenošana līdz šim bijusi lēna, un valdošās koalīcijas atbalsts varētu būt noteiktāks. Tāpat īsts pārbaudījums valdībai būs trešās enerģētikas paketes pirmo elementu īstenošana saistībā ar trešo personu piekļuvi gāzes infrastruktūrai līdz 2014.gada aprīlim, kas rādīs tās apņēmību īstenot saistības pret Eiropas Savienību, teikts pārskata misijas secinājumos.

Ziņojumā minēts, ka citi grūti uzdevumi saistās ar valsts uzņēmumu profesionālas pārvaldības īstenošanu no 2014.gada janvāra, profesionālās izglītības un darba tirgus politikas finansējuma palielināšanu un darbības jomas paplašināšanu, lai efektīvāk palīdzētu nestrādājošajiem, sekmētu valsts pārvaldes profesionalitātes un motivācijas celšanu, tiesu sistēmas modernizēšanu un lielākas atbildības prasīšanu no tās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!