Foto: LETA
Saskaņā ar šovasar publiskotajām skandalozajām advokāta Mārtiņa Kvēpa liecībām Londonas tiesai, "Latvijas Kuģniecības" (LK) privatizācijas laikā Tautas partijas (TP) priekšsēdētāja Andra Šķēles vadītās "Rīgas grupas" kontrolēta ārzonas firma "Lake Street Investments Ltd" ("Lake Street") dalījusi vienu adresi ar kādu citu ārzonas kompāniju, kura bijusi saistīta ar tagad Šķēles sievai un meitām daļēji piederošajiem vēja ģeneratoriem Grobiņā, liecina portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija. Pats Šķēle savus komentārus sniegt atteicās, norādot uz priekšvēlēšanu laiku.

Vienīgais Samoa 'investors' Latvijā – 'Lake Street' pastkastes brālis

Saskaņā ar Kvēpa liecībām, kuras ņemtas vērā, Londonā rakstot spriedumu tā sauktajā "kuģu fraktēšanas lietā", starp Rīgas un Ventspils grupām esot bijusi noslēgta konfidenciāla vienošanās privatizēt LK kopā. Minētā "Lake Street" bijusi kompānija, kura kontrolējusi "rīdzinieku" 50% daļu citās privatizācijas mērķim dibinātajās ārzonas firmās. Portāls "Delfi" noskaidroja, ka "Lake Street" ir reģistrēta kādā adresē Klusā okeāna dienvidos esošo Samoa salu galvaspilsētā Apijā.

Uzņēmuma reģistra dati liecina, ka precīzi šai pašā adresē reģistrēts vienīgais Latvijas Uzņēmumu reģistrā fiksētais investors Latvijā no Samoa salām. Tā ir firma "Tanix Limited" ("Tanix"), kas vairāk nekā pusotru gadu kopā ar uzņēmēju Jāni Nagli bija līdzīpašniece SIA "Rets Investīcijas" - firmā, kurai pieder Grobiņas vēja parks un kas kopš 2007.gada nogales pastarpināti pieder Šķēles ģimenei.

Niecīgu daļu – 0,16 % no "Rets investīcijas" kapitāla daļām "Tanix" 2005.gada februārī iegādājās no Gērnsijā reģistrētās firmas "Hollyoak Holdings Limited" ("Hollyoak"). Tai pat dienā bijušais Privatizācijas aģentūras (PA) vadītājs Naglis, kam jau piederēja nesen nopirktas "Rets investīcijas" daļas 900 latu vērtībā, no "Hollyoak" iegādājās 698 tūkstošus latu vērtas uzņēmuma daļas un kļuva par "Rets investīciju" 99,84% īpašnieku.

"Ir tiešām noticis darījums, taču pirkuma summa ir konfidenciāla pēc pušu vienošanās," 2005.gada pavasarī laikrakstam "Dienas Bizness" sacīja Naglis. Viņš norādīja, ka cenu gan samērā "atraktīvu" darījuši uzņēmuma bilancē redzamie zaudējumi, kas saistīti ar augstajām vēja parka izmaksām.

No pieticīgajiem 2000 līdz iespaidīgajiem 700 000 latu "Rets investīcijas" statūtkapitāls pieauga tikai divas dienas pirms "Hollyoak" izstāšanās no kompānijas. Tādā veidā tika daļēji kapitalizēts "Hollyoak" aizdevums meitasuzņēmumam, liecina "Rets investīcijas" konsolidētais 2004.gada pārskats.

Tims Benets – dažādu vēja biznesā figurējošu ārzonu pārstāvis

2006.gada septembrī "Tanix" savas "Rets investīcijas" daļas pārdod Naglim, un šajā darījumā ārzonas firmu pārstāv Tims Benets (Tim Bennett) – viņa amats minēts kā "direktors (valde)".

Taču dažus gadus iepriekš Benets pārstāvēja arī "Hollyoak", kad tā 2002.gada februārī iegādājās 55% "Rets investīcijas" daļu no Valda Rupmeja, kurš ir oficiālais "Rets investīcijas" dibinātājs. Vēl, piemēram, 2003.gadā Benets paraksta pilnvaru Rupmejam pārstāvēt "Hollyoak" dalībnieku sapulcē.

Rupmejs un vēl viens bijušais "Rets investīcijas" līdzīpašnieks, par "dubultā tarifa krusttēvu" sauktais Jānis Sprinovskis šogad aprīlī tā sauktās digitālās televīzijas krimināllietas ietvaros tiesā liecināja, ka neesot īsti zinājis, kam pieder "Hollyoak", tolaik vēstīja LETA. Abi liecinieki ar "Hollyoak" komunicējuši, izmantojot tolaik ar Šķēli saistīto advokāta Jāņa Lozes un finanšu konsultanta Harija Krongorna (abi tagad ir apsūdzēti "digitālgeitas" lietā) starpniecību.

Prokurors Edvīns Piliksers toreiz skaidroja, ka nopratināto liecinieku loma krimināllietā varētu būt nozīmīga, jo, saskaņā ar lietas materiāliem, neskaidriem īpašniekiem piederošā "Hollyoak" aizdeva ievērojamus līdzekļus digitālās televīzijas projekta īstenošanai. Nepieciešamība šādam aizdevumam radusies pēc tam, kad 2003.gada septembrī uzlikts arests kāda "Kempmayer Media Limited" darījumu partnera kontam.

Vēlāk 'ģimene' pārņem vēja parkus

2007.gada nogalē par vienīgo "Rets investīcijas" īpašnieci kļūst SIA "INPO 5", kuras valdes loceklis tobrīd bija ar Šķēli cieši saistītais Edgars Šķenderis – viņš bija Šķēles kā premjera biroja vadītājs, kā arī Šķēlem piederošās SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" (UVK) direktors.

"INPO 5" ir viena no daudzajām "investīciju portfeļu" firmām, kas ir SIA "Privāto aktīvu pārvalde" (PAP) meitasuzņēmumi. Savukārt PAP pieder SIA "Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem" (SPI), kuras īpašnieki ir Šķēles sieva Kristiāna Lībane-Šķēle (30%), meitas Madara Dobrāja (25%) un Anete Šķēle-Pētersone (25%), kā arī Šķenderis (10%) un Krongorna dzīvesbiedre Iveta Smilga-Krongorne (10%).

Kopš šī gada janvāra "Rets investīcijas" valdes loceklis atkal ir Rupmejs – tātad zīmīgā kārtā persona, kura vēja parkos bija izpildmenedžeris, kad tie piederēja ārzonai, tos pašus pienākumus pilda arī Šķēles ģimenes vārdā.

Der atgādināt, ka 2000.gada aprīlī premjers Šķēle, pildot ekonomikas ministra pienākumus, izsniedza atļaujas vēja enerģijas ražošanai vairākām Jurim Kajakam piederošām firmām "Vēja parks" ar numuriem no 10 līdz 20. Jau 2002.gadā visas 11 "Vēja parka" firmas piederēja SIA "Rets investīcijas".

Deivids Risbijs arī 'Jūraslīcī'

Bez visa iepriekš minētā vēl viena persona, iespējams, saista veselus trīs dažādus uzņēmējdarbības procesus, ap kuriem Latvijas medijos vējo Šķēles ēna – to iespējams secināt, ja salīdzina Latvijas Uzņēmumu reģistrā un internetā pieejamo informāciju.

Proti, kā "Tanix" pārstāvis laikā, kad no "Hollyoak" pirktas "Rets investīcijas" kapitāldaļas, figurē kāds Deivids Risbijs (David Risbey). Cilvēks ar šādu pašu vārdu un uzvārdu figurē skandalozajā "Jūraslīča" lietā, kas arī tikusi saistīta ar Šķēles vārdu. Jāatgādina, ka ap 2004.gadu notika sērijveida reibinoša ātruma dalībnieku maiņa trīs kompānijās "Alerts Plus", "Lielupes grīva" un "Rekreācijas serviss", kuras privatizēja bijušos bankrotējušās zivju pārstrādes kompānijas "Jūraslīcis" īpašumus. Starp kompāniju īpašniekiem pabija gan jau minētie Naglis un Šķenderis, gan bijušais Privatizācijas aģentūras valdes loceklis Ilmārs Razumovskis, gan advokāta Andra Grūtupa dēls Viktors un citi.

Līdzīgi kā "Hollyoak" kapitalizēja aizdevumus vēja parkiem, "Jūraslīča" firmās kā dalībniece uz brīdi parādījās kāda Britu Virdžinās reģistrēta "Crescent Beach Holdings", kuru, saskaņā ar UR pieejamo informāciju, dalībnieku pilnsapulcēs pārstāvēja Deivids Risbijs.

Jāatgādina, ka vēlāk visas trīs kompānijas nonāca advokāta Jāņa Lozes īpašumā, kurš plānoja ekskluzīvā 23 hektārus lielā zemes gabala attīstību ar simtiem miljonu lielu investīciju projektu, taču bija spiests atdot šo biznesu Šķēles ģimenes un Gunta Rāvja kopuzņēmumam.

Meklējot internetā, izrādās, ka 2006.gadā kāds vīrs vārdā Deivids Risbijs kļuvis par kompānijas "White Star Property Holdings" direktoru. Uzņēmums izplatījis Lielbritānijas likumdošanā paredzētu paziņojumu, kas publicēts arī, piemēram, britu laikraksta "Daily Telegraph" mājas lapā. Cita starpā kompānija norādījusi arī visus pārējos uzņēmumus, kuros tobrīd šis Deivids Risbijs ir direktors vai partneris. Starp 27 nosaukumiem atrodama arī kāda "Lake Street Investments Ltd". Taču šajā paziņojumā tā minēta kā Britu Virdžīnu salās nevis Samoa reģistrēta kompānija.

Iespējams, ka tā ir tikai sakritība un augstāk minētie ir divi vai pat trīs dažādi ārzonu darboņi ar vārdu Deivids Risbijs. Tāpat ar dīvainu sakritību varētu būt skaidrojams arī tas, ka divās dažādās ārzonu paradīzēs reģistrētas kompānijas ar identiskiem nosaukumiem, kurām bijušas vai nu darba, vai vismaz ļoti tuvas kaimiņattiecības ar cilvēku vārdā Deivids Risbijs.

'Lake Street' guvums – 41 miljons dolāru

Kā ziņots, no Londonas tiesas spriedumā aprakstītās liecībās balstītās shēmas izriet, ka starp Ventspils un Rīgas grupām bijusi noslēgta konfidenciāla vienošanās privatizēt LK kopā, un šim mērķim nodibinātas divas ārzonas kompānijas "Ojay Limited" ("Ojay") un "Eastgate Properties Limited" ("Eastgate"). Abas šīs kompānijas līdzīgās daļās piederējušas ventspilnieku kontrolētajai "Regina Development Limited" un rīdzinieku kontrolētajai "Lake Street".

Vienošanās esot paredzējusi, ka "Ojay" un "Eastgate" pēc privatizācijas iegūs LK kontrolpaketi. Tomēr tā nav izpildīta, un par 49,9% LK akciju īpašnieci kļuva "Ventspils nafta", bet "Ojay" un "Eastgate" kopā ieguva tikai 27,55%. Kā izteicies Kvēps, "nav pārsteigums, ka [Šķēle] bija saniknots", un Ventspils un Rīgas grupu partnerība kā LK akcionāriem kļuva neiespējama.

Ventspilnieki nolēmuši izpirkt Rīgas grupas akcijas, taču, kā liecībā norādījis Kvēps, bijis nepieciešams atrast pircēju, kas šķistu neatkarīgs no Ventspils uzņēmumu grupas. Tādēļ uzrunāts Jurijs Paderovs, kurš vadīja LK pirms PSRS sabrukuma. Izveidota kompānija "Recoletos Limited", kas formāli piederējusi Paderovam un kas atpirkusi rīdzinieku daļas "Ojay" un "Eastgate".

"Recoletos" divos pārskaitījumos 2004.gadā par šo kompāniju daļām rīdzinieku kontrolētajai "Lake Street" samaksājusi kopumā gandrīz 41 miljonu ASV dolāru.

Šķēle pirms vēlēšanām atbildēt nevēlas

Pats Šķēle pēc teju divu dienu ilgām pārdomām portālam "Delfi" ar runasvīra Romāna Meļņika starpniecību vien paziņoja, ka piesauktās personas un kompānijas publiski jau vairākkārtīgi minētas, un viņš nevēlas ar saviem komentāriem dot pamatu "spekulāciju tālākā vairošanā".

Publicējam pilnos portāla "Delfi" jautājumus un Andra Šķēles atbildes uz tiem.

Portāla "Delfi" jautājumi Andrim Šķēlem:

"Portāls "Delfi" gatavo rakstu par to, ka līdz šim Latvijas medijos ar Jūsu vārdu saistītos uzņēmējdarbības procesos sastopams viens un tas pats ārzonu apkalpojošas personas vārds, kā arī viena un tā pati uzņēmumu adrese Samoa salā.

Pirmkārt, runa ir par "Latvijas Kuģniecības" privatizāciju, kuras dalībā Jūs esat piedalījies, kontrolējot tā saukto "Rīgas grupu", saskaņā ar šovasar publiskoto Britu tiesas spriedumu tā sauktajā "kuģu fraktēšanas lietā". Otrkārt, par Grobiņas vēja parka un Jūraslīča projekta darbību.

Esam izpētījuši, ka gan ar Grobiņas vēja parku, gan Jūraslīča projektu saistīts ārzonas uzņēmumu pārstāvis Deivids Risbijs, savukārt Kuģniecības privatizācijas "Rīgas grupas" sakarā minētā "Lake Street Investments Ltd" ("Lake Street"), kas saņēmusi no "Ventspils grupas" ap 40 miljoniem dolāru, reģistrēta tajā pašā adresē Samoa salā, kur Grobiņas projektā iesaistītais "Tanix Limited" ("Tanix"). Bez tam internetā pieejamā informācija liecina, ka Deivids Risbijs reiz kādu "Lake Street" (tiesa gan, ne Samoa, bet Britu Virdžīnās reģistrētu) uzrādījis kā uzņēmumu, kurā ir direktors vai partneris.

Tā kā konkrētu, detalizētu skaidrojumu, vai esat saistīts ar šiem biznesa projektiem, Latvijas medijos neesat līdz šim sniedzis, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1) Vai Jūs esat vadījis tā saukto "Rīgas grupu" Latvijas Kuģniecības privatizācijā? Vai zināt par ap 40 miljoniem dolāru, kas pārskaitīti uzņēmumam "Lake Street"? Ja Jums pienācās daļa no "Rīgas grupai" samaksātās naudas, vai tai nebija jāparādās publiskās Jūsu mantiskā stāvokļa deklarācijās?

2) Ja neapstrīdat, ka Jums zināms darījums ar "Lake Street", vai neapstrīdat, ka "Lake Street" un Grobiņas projekta "Tanix" atrašanās vienā adresē Samoa nozīmē, ka tos apkalpoja vieni un tie paši ārzonu pakalpojumu sniedzēji, kuri strādājuši Jūsu vai Jūsu ģimenes interesēs?

3) Vai Jūs esat bijis saistīts ar ārzonas kompānijām, kuras pārstāvēja Deivids Risbijs "Jūraslīča" un Grobiņas vēja parka projektos? Kā skaidrojat sakritību, ka abi projekti, kur darbojas viens un tas pats ārzonu kompāniju apkalpotājs, galu galā ieinteresē Jūsu ģimenes uzņēmumu, kas galu galā kļūst par to kapitāla daļu īpašnieku?"

Andra Šķēles atbildes:

"Jūsu uzdotajos jautājumos un tajos ietvertajos pieņēmumos piesauktās kompānijas un personas ir jau bijušas minētas publiski vairākkārtīgi. Ir izteiktas dažādas spekulācijas arī manas personas sakarā.

Nevēlos nekādā veidā dot jebkādu papildus pamatu savu komentāru veidā šo spekulāciju tālākā vairošanā, vēl jo vairāk Saeimas priekšvēlēšanu laikā."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!