"Krievu elektorāts ir ļoti nokaitināts par to, ka partiju apvienība "Saskaņas centrs" (SC) netika paņemta koalīcijā. Tas nebūs balsojums par to, lai krievu valodai būtu otrās valsts valodas statuss, bet tā būs tikai un vienīgi pretreakcija uz saasinājumu starpnacionālajās attiecībās," teica Kosteņecka.
Viņa domā, ka tikai ļoti niecīga vēlētāju daļa cer uz krievu valodu kā otro valsts valodu, lielākā daļa vēlētāju paudīs protestu pret attiecībām, kas veidojas starp divām tautām.
Publiciste atgādina, ka parakstu vākšanas kampaņu par krievu valodu kā otro valsts valodu izraisīja nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK iniciatīva papildināt Satversmes 112.pantu, nosakot, ka "valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā".
"Tā ir tikai pretreakcija, nevis krievu pārliecība, ka vajag krievu valodai otrās valsts valodas statusu. Tikai žēl, ka tiek tērēta valsts nauda pa tukšo. 11.Saeimas deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) un nacionālboļševiku aktīvists Vladimirs Lindermans ir saauguši kā roka ar cimdu, bet par viņu politiskajām spēlītēm maksā nodokļu maksātāji. Par to man ir ļoti žēl," sacīja Kosteņecka.
Kad Dzintars sāka vākt parakstus, Kosteņecka medijos jau brīdinājusi, ka tas izraisīs pretreakciju, arī SC neņemšana koalīcijā palielināja etnisko spriedzi. "Dabiski, ka latvieši vēl vairāk neieredzēs krievus un krievi mēģinās atriebties latviešiem, kā vien var," prognozēja publiciste.
Viņa pieļauj iespēju, ka gan krievu, gan latviešu radikāļi var iziet ielās, bet tās diemžēl būšot tikai vienu un otru politiķu izklaides.
Kā ziņots, no šodienas līdz 30.novembrim notiks parakstu vākšana likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" ierosināšanai, kas paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otro valsts valodu.
Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" tiks iesniegts Saeimā, ja parakstu vākšanā to atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 379 vēlētāji.
Ja Saeima vēlētāju iesniegto Satversmes grozījumu projektu noraidīs vai grozīs, būs jārīko tautas nobalsošana. Lai Satversmes grozījumi tiktu pieņemti, tautas nobalsošanā tie jāatbalsta vismaz pusei no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
