"16.martā notika hitlerisko rokaspuišu no SS latviešu brīvprātīgo leģiona gājiens Rīgā un viņu mītiņš Lestenes kapos, kuros piedalījās Saeimas deputāti no valdošās koalīcijas," teikts Krievijas ĀM paziņojumā.
"Odiozās leģionāru, uz kuru sirdsapziņas ir daudzi noziegumi, manifestācijas notika uz Latvijas varas iestāžu organizētas propagandas kampaņas fona, kuras nolūks ir attaisnot šos tā dēvētos cīnītājus par Latvijas brīvību," norāda Krievijas ĀM.
"Kliedzošais mēģinājums pārskatīt patiesību par nacistu zvērībām, pārskatīt Nirnbergas tribunāla lēmumus, kuros ir nosodīti SS dalībnieki, nevar neizraisīt sašutumu. Uzskatām, ka Latvijas varas iestāžu izdabāšanai bijušajiem leģionāriem, centieniem pārrakstīt vēsturi ir jāsaņem adekvāta reakcija no starptautiskās sabiedrības," piebilsts paziņojumā.
16.marts ik gadu izraisa plašu rezonansi, jo šajā dienā tiek pieminēti Latvijas leģionāri. Bijušie leģionāri ir dienējuši nacistiskās Vācijas formējumā "Waffen SS", kuru Nirnbergas tribunāls nav atzinis par kara noziegumus pastrādājušu organizāciju. Tomēr ārvalstīs viņus dažkārt dēvē par bijušajiem esesiešiem. Lai gan oficiāli "Waffen SS" bija brīvprātīgo formējums, faktiski vairākums tur dienējušo tika mobilizēti piespiedu kārtā.
Minētā iemesla dēļ vairākas antifašistiskās organizācijas uzskata, ka ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa leģionāru atceres dienā tādējādi ir nacisma slavināšana.
Latvijas Ārlietu ministrija norāda, ka latviešu leģiona izveide bija nacistu noziegums, jo saskaņā ar 1907.gada Hāgas konvenciju okupēto teritoriju iedzīvotājus ir aizliegts iesaukt bruņotajos spēkos. Vārds "brīvprātīgais" tika lietots, lai apietu šo konvenciju.
Par izvairīšanos no iesaukšanas leģionā draudēja cietuma, bet vēlāk ‒ nāves sods. Latviešu leģions bija frontes vienība, un trešdaļa tās kareivju krita frontē. Neviens no leģiona nekad nav atzīts par vainīgu kara noziegumos kā leģiona dalībnieks. Tie Latvijas iedzīvotāji, kas piedalījās nacistu izdarītajos noziegumos un kas bija atbildīgi par tiem, pēc kara tika tiesāti un saņēma pelnīto sodu, paskaidro ministrija.
Tieši 16.martu par leģionāru atceres dienu 1952.gadā izvēlējās "Daugavas vanagi", taču pašlaik Latvijā 16.marts nav oficiāla piemiņas diena.
16.marta notikumu kopsavilkums video
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
