Krievijas vēstnieks ignorē Baigās vasaras piemiņas pasākumus

Neapmierinatību ar to izteicis aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V). Viņš norādīja, ka "diplomātiskais korpuss patiešām bija pārstāvēts ļoti plaši – pie Brīvības pieminekļa bija ASV, Francijas un citi Latvijā akreditēti ārvalstu vēstnieki, bija militārie atašeji..." "Krievijas vēstnieka nebija, un, cik redzēju, pasākumā nepiedalījās neviens Krievijas vēstniecības augstākā ranga diplomāts. Tā nav pirmā reize, kad Krievijas vēstnieks Latvijā ignorē oficiālus pasākumus, un rodas jautājums, vai tā viņš demonstrē klaju necieņu pret Latvijas valsti, vai arī vēstnieks nepiedalās Krievijas politiskās nostājas dēļ," vaicā Pabriks. "Ārlietu ministrijas darbinieku uzdevums būtu šo situāciju pārrunāt ar Vešņakova kungu," uzskata ministrs.

Ja kāds ārvalstu vēstnieks izsaka apgalvojumus, kas nav pieņemami valstij, kurā viņš akreditēts, Ārlietu ministrijas augstākie ierēdņi vēstnieku mēdz aicināt uz "laipnu sarunu", norāda laikraksts. Tomēr, kā apgalvoja Ārlietu ministrijā, tur Vešņakova kungu aicināt uz kafiju negatavojas. "Saistībā ar Politiski represēto apvienības rīkoto pasākumu 14. jūnijā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, Ārlietu ministrija tika izsūtījusi cirkulāro notu visām Latvijā rezidējošām ārvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām, kurā aicināja diplomātisko pārstāvniecību vadītājus kopā ar Latvijas valsts un valdības augstākajām amatpersonām šajā dienā nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Protokols nosaka, ka lēmums piedalīties vai nepiedalīties šādā pasākumā ir jāpieņem pašai aicinātajai personai, un parasti šādi lēmumi tiek pieņemti saskaņā ar katras valsts politiku, nostāju vai norādījumiem. Uz šādām cirkulārām notām atbilde netiek prasīta. Par to, kāpēc Krievijas vēstnieks šodienas pasākumā pie Brīvības pieminekļa nepiedalījās, ir jāvaicā pašam vēstniekam," teikts Ārlietu minsitrijas sagatavotajā atbildē laikrakstam.

"Latvijas Avīze" norāda, ka , otrdien tajā pašā laikā, kad Rīgā pie Brīvības pieminekļa notika komunistiskā genocīda piemiņas pasākums, Olainē notika Olaines Pareizticīgās baznīcas pamatakmens ielikšanas ceremonija, kurā piedalījies arī Vešņakovs.

Laikraksts atgādina, ka šā gada 8. maijā Vešņakovu ārvalstu vēstnieku rindās nemanīja arī Otrā pasaules kara upuru piemiņas pasākumā Brāļu kapos. Toreiz Ārlietu ministrijas reakcija bija daudz stingrāka un sekoja ministra Ģirta Valda Kristovska (V) aizrādījums. Krievijas Ārlietu ministrija vēlāk paziņoja, ka "mums nav pieņemama piedalīšanās protokola pasākumos, ko Latvija rīko Brāļu kapos, jo tur apglabāti latviešu "Waffen SS" vienību augstāko rangu virsnieki Bangerskis un Veiss, kuri vainojami vissmagākajos kara noziegumos," ziņoja LETA.

Bijusī Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja, no politikas aizgājusī Vaira Paegle, kura arī pati otrdien nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, izteica izbrīnu par Ārlietu ministrijas "kluso samiernieciskumu". Pēc tam kad privātā sarunā ar kādu žurnālistu savu pozīciju saistībā ar prezidenta rosināto Saeimas atlaišanu pauda bijušais Lietuvas vēstnieks Latvijā un viņa teiktais publiskots, Ārlietu ministrijas reakcija bija tūlītēja un asa, un vēstniekam bija jāatkāpjas, saka Paegle. "Bet, kolīdz runa ir par Krieviju, tā uzreiz ir liela atšķirība – nekas nenotiek! Šajā situācijā pazemojošākā ir nevis Krievijas vēstnieka rīcība, bet Latvijas Ārlietu ministrijas gatavība to pieņemt," secina Paegle.

"Oslo tiekoties ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, pieskārāmies nesenākās vēstures sarežģītajām lappusēm. Ministrs Lavrovs Staļina režīma deportēto un bojāgājušo Latvijas cilvēku, viņu ģimeņu pieredzēto vērtēja kā traģēdiju. Tāpēc ir grūti vērtēt Krievijas vēstnieka līdzdalības trūkumu 14. jūnija piemiņas pasākumā Rīgā. Nedomāju, ka tā ir Krievijas valsts politika. Aicināti tika visu valstu vēstnieki. Protams, sabiedrība ir vērīga, Krievijas vēstnieka iztrūkums plaši pārstāvētā diplomātiskā korpusa starpā tiek vērtēts ar politisku nokrāsu," ar preses sekretāres starpniecību atbildēja ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Kā secinājis ministrs, Vešņakova kunga neierašanās vairāk esot viņa personisks lēmums, nevis Krievijas valsts politika.