Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) statistika liecinot, ka pašlaik vidējais soda izciešanas laiks cietumos ir seši gadi, kas atbilst vidējam brīvības atņemšanas sodam kāds pašreiz piemērojams saskaņā ar KL. Pēc likuma grozījumiem vidējais piemērojamais brīvības atņemšanas laiks būs četri gadi. Citās valstīs šis rādītājs ir aptuveni divi gadi, norāda TM.

Tieslietu ministrijas Valsts sekretāra vietniece Laila Medina žurnālistiem skaidroja, ka 1999.gadā pēc KL stāšanās spēkā, kad ar to aizstāja līdz tam spēkā esošo Latvijas Kriminālkodeksu, kriminālsodu sistēmā joprojām saglabājās padomju gados mantotā represīvā sodu sistēma. Brīvības atņemšanas sodi Latvijā ir ne tikai ievērojami ilgāki nekā citviet Eiropas Savienībā, bet Latvijā likumpārkāpēji ir ieslodzīti cietumos vai notiesāti ar brīvības atņemšanu arī gadījumos, kad persona neapdraud sabiedrības drošību.

Speciālisti norāda, ka ļoti bargi ir sodi par mantiskajiem noziegumiem - zagšanu, krāpšanu - par tādiem noziegumiem, kas rada apdraudējumu cilvēka mantai, īpašumam, bet ne dzīvībai un veselībai. Tāpēc plānots mazināt KL noteiktās brīvības atņemšanas sodu robežas, lai sods atbilstu noziedzīga nodarījuma bīstamībai un kaitīgumam. TM skaidro - tas nozīmē, ka par mazāk smagu noziegumu jāpiemēro piespiedu darbs, naudas sods, bet tikai īpašos gadījumos - brīvības atņemšana. Ministrijā gan norāda, ka pēc grozījumiem bargi sodi joprojām saglabāsies par noziegumiem, kas saistīti ar cilvēka veselības un dzīvības apdraudējumu, narkotikām, dzimumnoziegumiem. "Tie ir pārkāpumi, kuri rada reālus draudus sabiedrībai," skaidroja speciālisti.

"Grozījumi skaidri pateiks kriminālsodu mērķi, proti, ne vien personu sodīt, bet arī atjaunot taisnīgumu, aizsargāt sabiedrību, resocializēt, atturēt citas personas no noziegumu izdarīšanas," skaidro grozījumu veicēji. Salīdzinoši augsts rādītājs ir arī tas, cik daudz uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju atrodas cietumā iepriekšējā izmeklēšanā vai tajā izcieš sodu. "Šajā ziņā starp 48 Eiropas valstīm esam otrajā, trešajā vietā. Brīvības atņemšanas sods valstij ir visdārgākais no visiem soda veidiem. Šī tendence ir saglabājusies vēl no Padomju Savienības laikiem, kad brīvības atņemšanai bija nozīmīgākā loma starp visiem kriminālsodiem, un līdz šim laikam šī tendence nav mazinājusies," norāda ministrijā. Samazinot cietumos pavadāmo laiku, valsts ietaupīs arī naudu. Tiesa, Medina šobrīd nevarēja precizēt, cik lielas summas varētu ietaupīt, taču pieļāva, ka runa varētu būt par miljoniem latu.

Grozījumos iecerēts arī pakāpeniski virzīties uz kombinēto sodu sistēmu - personām, kuras tiks notiesātas nosacīti, būs iespējams piemērot arī piespiedu darbu. Savukārt, lai nodrošinātu katra noziedzīga nodarījuma novērtēšanu ar sodu, paredzēts atteikties no jēdziena atkārtots noziedzīgs nodarījums. Proti, turpmāk jebkurš personas izdarīts noziedzīgs nodarījums tiks novērtēts atsevišķi, neatkarīgi no tā, ka šie nodarījumi ir vienādi. Piemēram, šobrīd, ja cilvēks pastrādā vairākas zādzības, tad viņu tiesā atbilstoši KL pantam par zādzību, ja tā izdarīta atkārtoti, neatkarīgi no tā, cik reizes tā pastrādāta. Jaunie grozījumi paredz, ka turpmāk katru zādzību skatīs atsevišķi, par katru epizodi piemērojot sodu un tos saskaitot kopā. Tādā veidā plānots cīnīties ar personām, kuru "maizes darbs" ir, piemēram, zādzības. "Personai, kura specializējas viena veida noziegumu izdarīšanā, situācija nebūs labvēlīgāka kā personai, kura izdarījusi vairākus dažāda veida noziedzīgus nodarījumus," skaidro ministrijā.

Jaunie grozījumi paredz atsevišķos gadījumos personu atbrīvot no kriminālatbildības par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanu, ja ar cietušo vai viņa pārstāvi noslēgts izlīgums, vienlaikus konkretizējot izlīguma noslēgšanas nosacījumus, lai izlīguma procedūru nebūtu iespējams izmantot ļaunprātīgi.

Tāpat TM pārskatījusi noziedzīgo nodarījumu uzskaitījumu likuma, izvērtējot to bīstamību un kaitīgumu. Rezultātā no KL izslēgs vairākus noziedzīgus nodarījumus, kas nevar radīt vērā ņemamu kaitējumu sabiedrības interesēm, piemēram, karavīra goda aizskaršanu.

Par atsevišķiem nodarījumiem turpmāk paredzēs administratīvo atbildību, piemēram, par vilciena patvarīgu apturēšanu vai nelikumīgu alkoholisko dzērienu iegādāšanos. Izslēgtas ir arī normas, kurās kriminālatbildību piemēro par atkārtoti gada laikā izdarītu administratīvu pārkāpumu. Šīs normas skaidri nošķirs, vai nodarījums ir administratīvs pārkāpums, par kuru paredzēta tikai administratīva atbildība neatkarīgi no tā, cik bieži šo nodarījumu izdara, vai arī tas ir vērtējams kā noziedzīgs nodarījums, par kuru jāparedz kriminālatbildība jau par pirmo tā izdarīšanas reizi.

Grozījumi paredz aizstāt arestu kā kriminālsodu ar jaunu brīvības atņemšanas soda paveidu – īslaicīga brīvības atņemšana, nosakot, ka par noziedzīgu nodarījumu var tikt noteikta īslaicīga brīvības atņemšana uz laiku no piecpadsmit dienām līdz trim mēnešiem. Ar šo sodu notiesātās personas to izciestu atsevišķi no pārējām ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām.

Otrdien TM īsumā prezentēja izstrādātos grozījumus (KL), Kriminālprocesa likumā (KPL), Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK) un Latvijas Sodu izpildes kodeksā (LSIP). Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2013.gadā, taču, kā norādīja ministrijā, tas ir atkarīgs no jaunievēlētās Saeimas, cik ilgā laikā tā grozījumus izskatīs.